Sestdien, dienu pirms vēlēšanām, vēl pēdējie brīži tika izmantoti, lai savā pusē nosvērtu neizlēmušos vēlētājus. Somiem pat ziema ar -12 grādiem netraucē aģitācijas pasākumus rīkot laukā, vienkārši uz ielas.
Laukā kampaņu izvērsis prezidenta amata kandidāts Aleksandrs Stubs. Viņš savāca visvairāk balsu vēlēšanu pirmajā kārtā un arī tagad ir aptauju līderis.
"Viņš ir ļoti pieredzējis gan nacionālos, gan starptautiskos jautājumos. Viņam ir pieredze, piemēram, Krievijas jautājumos, Amerikas Savienoto Valstu jautājumos, Eiropas Savienības jautājumos – visās šajās lietās," sacīja Stuba atbalstītāja Heli.
Kad pirmā vēlēšanu kārta bija garām, janvāra beigās aptauja Stubam rādīja 57%, bet Hāvisto 43% atbalsta, februāra pirmajā nedēļā Stubam 54%, Hāvisto 46%. Lai gan Stubs arvien ir priekšā, tomēr Hāvisto atbalsts ir pieaudzis.
Un, jo tuvāk vēlēšanas, jo Hāvisto arvien vairāk vēlētājiem sācis iepatikties.
Iespējams, televīzijas debates viņam varētu būt nākušas par labu.
"Viņš ir ļoti ieinteresēts mūsu valstī uzklausīt gan jauniešus, gan gados vecos un cilvēkus, kas no laukiem, no Lapzemes. Viņš ir ļoti labs uzklausītājs," uzskata Hāvisto atbalstītājs Timo.
"Viņš ir tāds, kurš izmanto laiku, lai uzklausītu visas puses, un tad nonāk pie secinājuma. Un viņš ir bijis arī miera sarunu vedējs. Tā ir lieliska pieredze prezidentam," sacīja Hāvisto atbalstītāja Minto.
Stubu vairāk atbalsta, piemēram, vīrieši, cilvēki vadošos amatos, pensionāri. Par Hāvisto vairāk sliecas balsot sievietes, strādnieki un studenti, liecina aptauja.
Somijas prezidenta galvenajā darbības laukā – ārpolitikā – abi tiek uzskatīti par ļoti zinošiem.
Helsinku Universitātes veiktā aptaujā vēlētāji norādījuši, ka vissvarīgākie faktori, izvēloties prezidentu, ir efektīva vadība un uzticamība. Aptaujas dalībnieki pauduši, ka abi kandidāti ir kompetenti un zinoši vadītāji, taču Hāvisto ir atzinuši par uzticamāku un empātiskāku.
Tomēr trešdaļa aptaujāto ir teikuši, ka iemesls, kāpēc nebalsos par Hāvisto, ir viņa dzīvesbiedrs – ekvadorietis Antonio Floress, ar ko reģistrētas partnerattiecības. Arī tas var izšķirt vēlēšanu rezultātu.
"Ne jau par dzīvesbiedriem ejam vēlēt. Mums ir jāizvēlas prezidents! Bet daudziem dzīvesbiedru jautājums šķiet vissvarīgākais. (..) Visgrūtāk paredzamā lieta šajās vēlēšanās, iespējams, ir, vai Hāvisto patiešām iegūtu reģionu balsis. Un, ja arī somi to darītu, vai tad tie būtu tikuši vaļā no homofobijas, kas tiem, šķiet, joprojām piemīt?" komentēja politoloģe, pasniedzēja Helsinku universitātē Emīlija Palonena.
Helsinku Universitātes politikas vēstures profesors Juhana Aunesloma skaidroja, ka "daži cilvēki, iespējams, pārdomās pēdējā brīdī, varbūt pat svētdien, vēlēšanu dienā. Tādēļ aktīva kampaņa notikusi līdz pēdējam brīdim. Interesanti ir tas, ka atstarpe starp viņiem abiem samazinās."
Eksperti min, ka tie vēlētāji, kuriem varētu būt grūti izšķirties, ir galēji labējās populistiskās partijas "Somi" un "Centra partijas" atbalstītāji.
Ko sola attiecībā ar Baltijas valstīm?
Lai gan Somijas prezidents pilda pārsvarā ceremoniālu lomu, tam ir liela ietekme valsts ārpolitikas veidošanā. Nākamajam prezidentam, kurš kļūs arī par armijas virspavēlnieku, nāksies rūpēties par jauno Helsinku vietu Eiropā pēc pievienošanās NATO. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstoši piekoptās neitralitātes politikas un pievienoties NATO. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu. Helsinku Universitātes doktorante politikas zinātnē Teodora Helimaki aģentūrai AFP norādījusi, ka NATO institūciju veidošana Somijā lielā mērā būs tieši jaunā prezidenta uzdevums.
LTV īsā sarunā abiem kandidātiem jautāja par to, kas, viņuprāt, vairāk būtu darāms attiecībās ar Latviju un Baltijas valstīm, un abi minēja Krievijas aspektu un aizsardzības jomu.
"Domāju, ka mums ir daudz vairāk jādara plānošanā. Un tas ir tas, ko mēs darīsim NATO iekšienē. Un it īpaši, tiekoties NATO samitā Vašingtonā jūlijā, spriedīsim par NATO organizāciju, tās aizsardzību un to, kā tā tiks vadīta. Un kādas ir mūsu katra atšķirīgā lomas," sacīja Stubs.
"Somija un Ziemeļvalstis kopā ar Baltijas valstīm veido apgabalu, kas ir tuvu Krievijai ,uz ko Krievija dažādos veidos izdara spiedienu, bet kas ir arī daļa no demokrātiskās pasaules. Īpaši esmu laimīgs, ka man bija ciešas attiecības ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš bija mans kolēģis, kad biju ārlietu ministrs. Manuprāt, Latvijas politika ir bijusi ļoti gudra, un mēs ik pa laikam arī ar Rinkēviča kungu pārbaudām un salīdzinām mūsu politikas. Un, domāju, ka politiskā līmenī tas ir ļoti svarīgi, ka Somijai un Latvijai ir vienādas intereses," sacīja Hāvisto.
Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu skaidrojis, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām aizsardzības politikai saprotamu iemeslu dēļ ir visai svarīga nozīme.
Ārpolitikas un drošības jautājumos starp abiem kandidātiem lielu atšķirību gan nav. Stubs aicinājis konfiscēt Krievijai piederošos 300 miljardus dolāru lielos līdzekļus, kas šobrīd iesaldēti ārvalstu bankās. Savukārt Hāvisto uzsvēris, ka Krievija jāpakļauj vēl stingrākām sankcijām, piebilstot, ka pēc kara beigām Maskavai būs jāmaksā reparācijas par visu, ko tā sagrāvusi.
Tomēr starp abiem kandidātiem ir zināmas domstarpības dažos mazāk nozīmīgos jautājumos, piemēram par to, vai pieļaujama kodolieroču izvietošana Somijā. Pret to iebilst Hāvisto, kamēr Stubs uzskata, ka nevienu no iespējām nevajadzētu priekšlaicīgi noraidīt.
Kampaņa turpinās, un tiklab jau izlēmušie vēlētāji, kā tie, kas vēl svārstās pārdomās, tiek aicināti nobaudīt vai nu Stuba piedāvātās somu tradicionālās gaļas sardelītes vai arī Hāvisto izvēlei tuvo vegāno belaša un hamburgera radinieku, ko somi sauc par "vihi" jeb "dārzeņnieku".
