Kad Krievija pērn februārī iebruka Ukrainā, politiķi Vācijas parlamentā Bundestāgā bija spiesti nonākt pie atziņām attiecībā uz ilgstošo politiku pret Krieviju, kas bija ieturēta vairākas desmitgades.
Krievijas sāktais karš Ukrainā lika Vācijai strauji pārdomāt savu līdzšinējo politiku austrumu virzienā, un šajos mēnešos tā ir būtiski mainījusies.
Tas attiecas arī uz valdošo Sociāldemokrātu partiju. Tās līdzpriekšsēdētājs Larss Klingbeils izcēla – kaut varbūt Vācija arī apsūdzēta par gausumu, tomēr ar tanku piegādēm Ukrainai lauzta ilgstošā politika nepiegādāt bruņojumu uz kara zonām.
"Arī manā partijā kara sākums bija pārmaiņu brīdis. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāorganizē no Krievijas droša Eiropa, par to nav šaubu," pauda Klingbeils. "Šeit, parlamentā, jūs varat redzēt, ka valdībā un arī Vācijas sabiedrībā ir skaidrs atbalsts Ukrainai. Mēs gribam, lai viņi uzvar šajā karā, un mums ir skaidrs, ka Krievijai ir jāzaudē."
Vācijas politikas maiņu iezīmēja kanclera Olafa Šolca uzruna Bundestāgā trīs dienas pēc Krievijas pilnapmēra kara Ukrainā sākuma, kur viņš uzbrukumu raksturoja kā "vēsturisku pagrieziena punktu". Vācijas politiķi atzinuši, ka kļūdījušies attiecībā uz Krieviju.
Bundestāga deputāte Zanda Martena no Vācijas Sociāldemokrātiskā partijas atzīmēja: "Ilūzijas par Krieviju ir zudušas vai, pareizāk sakot, par Putina Krieviju".
Latviešu izcelsmes Bundestāga deputāte Martena stāstīja, ka Vācijā, kas uzņēmusies vadošās NATO bataljona valsts lomu Lietuvā, gada laikā esot ļoti augusi apziņa, ka ir jāieguldās arī tieši Baltijas valstu aizsardzībā.
"Man šķiet, ka mēs esam sapratuši, ka Baltijas valstīs nedrīkst atkārtoties Buča. Ka mēs nedrīkstam tik ilgi gaidīt, kamēr tiešām kādā dienā Putina armija iesoļos arī Baltijas valstīs, un mēs tikai tad sāksim domāt, kā mēs varam apturēt šo armiju.
Un vislabākā aizsardzība ir tā, ka mēs panākam, ka nevienam Krievijā nenāk prātā pārkāpt Baltijas valstu robežu," teica Martena.
"Baltijas valstis pašlaik veic ļoti labu politiku un mēģina arī visās pārējās Eiropas valstīs izskaidrot šo savu īpašo situāciju, ka tās ir tieši Baltijas valstis, kurām ir tik liela un gara robeža ar Krieviju."
Savukārt Knuts Abrahams, deputāts no tagad opozīcijā esošās bijušās kancleres Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem, savā birojā izlicis karti, lai apmeklētājiem uzskatāmāk skaidrotu, cik netālu tomēr ir Krievija un kādā situācijā patlaban atrodas gan Baltijas valstis, gan Ukraina.
"Starp Vācijas iedzīvotājiem var pilnīgi skaidri redzēt solidaritāti ar bēgļiem no Ukrainas un solidaritāti ar Ukrainu. Bet, runājot par politiku, viss kļūst nedaudz sarežģītāk, jo šajā valstī ir diezgan daudz cilvēku, kuri izjūt zināmu tuvību Krievijai. Mēs arī saskaramies ar liela mēroga dezinformācijas kampaņu, un tai ir rezultāti. Tas, uz ko es aicinu Vācijas valdību, ir skaidri demonstrēt, kur mēs stāvam ar ieroču piegādēm un jebko citu, ko varat iedomāties, lai atbalstītu Ukrainu, lai viņiem ļautu atgūt savu valsti," teica Abrahams.
Politiķiem Vācijā jārēķinās arī ar iedzīvotāju noskaņojumu. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa joprojām atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai, taču, piemēram attiecībā uz tanku un bruņojuma piegādēm attieksme bijusi dalīta – joprojām bažas par Maskavas reakciju.
Krievijas sāktais pilnapmēra iebrukums Ukrainā lika Vācijai strauji pārdomāt savu līdzšinējo ārpolitikas kursu austrumu virzienā, un vismaz šeit Bundestāgā vadošo partiju politiķi norādīja, ka mērķis Vācijai tagad ir tikai viens – palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā un ka ar Krieviju attiecības vairs nekad nebūs tādas, kādas bija līdz šim.
