Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā informēja, ka diplomātiem izdevies vienoties par jaunu mehānismu, kas reglamentēs, kā bloka dalībvalstis var izsludināt krīzes stāvokli un piemērot īpašus noteikumus.
📣 Deal! EU Ambassadors have reached an agreement on the regulation addressing situations of crisis and force majeure in the field of migration and asylum.#COREPERII #EU2023ES #EUMigration pic.twitter.com/9ikt98a7sg
— Presidencia española del Consejo de la UE (@eu2023es) October 4, 2023
Krīzes regulā, par kuru vienojās diplomāti, ir izklāstīti noteikumi, kas tiktu piemēroti ārkārtas gadījumos, kad ES patvēruma sistēmu apdraud pēkšņa un masveida migrantu ierašanās, kā tas bija 2015.–2016. gada migrācijas krīzes laikā.
Regula paredz, ka krīzes gadījumā būs iespējams noteikt garākus termiņus pieteikumu reģistrēšanai uz savienības ārējām robežām, būs iespējams pazemināt izmitināšanas un aprūpes standartus, kā arī vienkāršāk nosūtīt ieceļotājus atpakaļ uz dzimteni.
Patvēruma meklētājiem varētu arī uzlikt par pienākumu uzturēties uzņemšanas centros pie robežas ilgāk nekā 12 nedēļas.
Vienošanās par tā dēvēto Krīzes regulu tika noslēgta Briselē notikušajā sanāksmē, kuras uzdevums bija pabeigt darbu, ko ES iekšlietu ministriem neizdevās paveikt aizvadītajā nedēļā, Itālijai negaidīti bloķējot piedāvāto likumprojektu.
Itālija apstrīdēja nelielu tiesību akta daļu, kas attiecas uz meklēšanas un glābšanas pasākumiem, kurus Vidusjūrā veic nevalstisko organizāciju kuģi. Itālija pauda, ka tie piesaista vairāk migrantu Eiropas krastiem.
Tikmēr Vācija šādu kuģu darbību aizstāvēja, norādot, ka dzīvību glābšana jūrā ir juridisks, humāns un morāls pienākums.
Lai gan sākotnēji Krīzes regula paredzēja arī iespēju paātrināti izskatīt patvēruma pieprasījumus no tiem cilvēkiem, kuri bēg no ārkārtas apdraudējuma situācijām, piemēram, bruņota konflikta, trešdien apstiprinātajā dokumentā šis pants esot stipri rediģēts, un tajā vairs nebija atrodama atsauce uz "tūlītēju aizsardzību", vēstīja "Euronews".
Šis punkts būtu nodrošinājis bēgļiem ātrāku piekļuvi uzturēšanās, nodarbinātības, izglītības un sociālās palīdzības saņemšanai.
Krīzes regula tiktu piemērota arī gadījumos, kad migrāciju kā "ieroci" izmanto ārvalstu valdība, mēģinot iejaukties Eiropas Savienības iekšlietās, kā, piemēram, 2021. gada vasarā, Baltkrievijas izprovocētās robežkrīzes laikā.
