NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs piekritis palikt amatā vēl vienu gadu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņojis, ka piekritis viņa pilnvaru termiņa pagarināšanai vēl par vienu gadu, līdz 2024. gada 1. oktobrim.

Šāds lēmums paziņots neilgi pirms nākamnedēļ Viļņā gaidāmā NATO samita.

Rietumu medijos jau iepriekš izskanēja informācija, ka NATO dalībvalstis sliecas pagarināt līdzšinējā ģenerālsekretāra pilnvaru termiņu, jo alianses 31 dalībvalsts nespēja vienoties par piemērotu pēcteci.

NATO dalībvalstis augstu vērtē Stoltenberga vadītāja iemaņas, kas spilgti izpaudušās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Stoltenbergs ir skaidri demonstrējis, ka NATO atbalstīs Ukrainu un rūpēsies par visu NATO dalībvalstu drošības stiprināšanu, bet vienlaikus viņš uzsvēris, ka NATO vēlas novērst tiešu bruņoto konfliktu ar Krieviju, kas prasītu milzīgus upurus.

"NATO dalībvalstis pieņēmušas loģisku lēmumu, ka tagadējais ģenerālsekretārs ir labākais pieejamais. Šis ir viens no grūtākajiem brīžiem NATO vēsturē, un pieredzei ir nozīme," ziņu aģentūrai "Reuters" norāda britu drošības analītiķis Džeimijs Šī.

64 gadus vecais Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014. gada, tādējādi nākamgad apritēs jau desmit gadi, kopš viņš darbojas šajā postenī.

Stoltenberga pilnvaru termiņam bija jābeidzas jau pagājušogad, taču sākotnējos plānus mainīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. NATO dalībvalstis vienojās, ka tādas krīzes laikā nebūtu prātīgi mainīt alianses vadītāju, tādēļ pierunāja Stoltenbergu palikt amatā vēl vienu gadu.

Pēdējo mēnešu laikā aizkulisēs notikušas intensīvas sarunas par nākamā NATO ģenerālsekretāra kandidatūrām.

Vairākus mēnešus NATO valstu diplomāti Briselē uzstāja, ka lēmums par jauno ģenerālsekretāru tiks pieņemts, jo ir pienācis laiks nomainīt vadību. Turklāt viņi apgalvoja, ka kārtējā Stoltenberga termiņa pagarināšana varētu liecināt, ka NATO nav labu kandidātu, kas gribētu to vadīt.

Saistībā ar šo posteni izskanēja vairāku politiķu vārdi, piemēram, tagadējā Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voliss, arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa.

NATO ģenerālsekretāra amatā vēl nekad nav bijusi sieviete vai Austrumeiropas valstu pārstāvis.

Rietumeiropā daļa politiķu gan nevēlas uzticēt NATO ģenerālsekretāra posteni kandidātam no Austrumeiropas, jo raizējas, ka tas varētu saasināt konfrontāciju ar Krieviju. Igaunijas premjere Kallasa ļoti asi kritizē Krievijā valdošo režīmu, kas turpina noziedzīgo karu pret Ukrainu.

Cita veida iebildumi izteikti pret Dānijas premjeres Frederiksenas kandidatūru, jo tādā gadījumā jau trešais NATO ģenerālsekretārs pēc kārtas būtu no Ziemeļeiropas reģiona (pirms Stoltenberga šajā postenī bija Dānijas ekspremjers Anderss Fogs Rasmusens).

Stoltenbergs ir bijušais Norvēģijas premjerministrs. Pagājušogad viņš uzvarēja konkursā par Norvēģijas Centrālās bankas prezidenta posteni, taču no šīs ieceres nācās atteikties, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņš piekrita palikt NATO ģenerālsekretāra amatā.

Lēmums par nākamo NATO vadītāju būs jāpieņem nākamajā vasarā. Tad beigsies arī pašreizējās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pilnvaru termiņš. Izskanējusi versija: ja viņa nespēs nodrošināt vēl piecus gadus EK vadītājas postenī, fon der Leiena, kas bijusi arī Vācijas aizsardzības ministre, varētu mēģināt pārcelties uz NATO galveno mītni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti