No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Valdības koalīcija vēlas likumprojektam iegūt pēc iespējas lielāku atbalstu arī no opozīcijas partijām. Līdz šim atbalstu iecerei EP vēlēšanās atļaut balsot arī 16 un 17 gadu veciem jauniešiem paudusi tikai Centra partija. Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) uzstāj, ka jauniešus ir pārāk viegli ietekmēt, tādēļ partija neatbalsta vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšanu.

Politologs Alars Kilps Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka no izmaiņām visvairāk iegūtu "Igaunija 200" un sociāldemokrāti, jo nereti to reitings jauniešu vidū ir pat divreiz augstāks nekā kopējais reitings.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam, kad par kopumā 705 vietām parlamentā cīnīsies visu bloka valstu pārstāvji. Zināms, ka no Baltijas valstīm tiks ievēlēti 27 parlamentārieši – 11 no Lietuvas, 9 no Latvijas un 7 no Igaunijas.

Igaunija būs arī vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur varēs balsot ar viedierīcēm jeb vēlēšanās būs iespēja identificēties ne tikai ar ID karti, bet arī Smart-ID.