Eiropā pēdējo pāris gadu laikā vairāku valstu parlamentos un valdībās notikušas būtiskas izmaiņas. Vairākās valstīs pie varas nokļuvušas labējo un konservatīvo ideoloģiju pārstāvošas partijas.
Pagrieziens pa labi
Viena no valstīm, kurā pēdējos gados notika būtiska politiskā kursa virziena maiņa, ir Itālija. Pirms gada par pirmo Itālijas sievieti premjeri kļuva Džordžija Meloni. Viņa izsenis iestājusies par ļoti stingru migrācijas politiku un pat nāca klajā ar domu izveidot Vidusjūras blokādi, lai apturētu no Āfrikas braucošo migrantu laivas.
Itālijā, kura gadiem ilgi piedzīvo gan ekonomiskās problēmas, gan arī migrantu krīzi, viņas idejas guva lielu sabiedrības atbalstu.
Pretējā Eiropas pusē – Somijā – arī notikušas būtiskas politiskā kursa izmaiņas. Pie varas nākušā premjerministra Peteri Orpo "Nacionālās koalīcijas partija" iezīmē jaunas, labējas politikas vēsmas Somijas politikā. Jaunā Somijas valdība ir visvairāk labējā spārna politikas pārstāve valsts vēsturē.
Nupat politiskā kursa maiņu piedzīvojusi arī Slovākija. Pie varas nākušais Roberts Fico pārstāv populistisku politisko spēku. Lai arī partija sevi uzskata par kreisi orientētu, tās darbības vairāk atbilst konservatīvām idejām. Fico iestājas pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un savā retorikā ir klaji prokrievisks. Tāpat migrācijas jautājumos viņa domas saskan ar kaimiņos esošo Ungāriju.
Sabiedrība neuzticas varai
Visbeidzot pārmaiņas gaidāmas Nīderlandē, kur negaidītu uzvaru parlamenta vēlēšanās guvusi galēji labējā "Brīvības partija" ar Gērtu Vildersu tās vadībā. Politiskā spēka programmā paredzēts Korāna un parandžu aizliegums, mošeju un islāma skolu slēgšana. Tāpat partija iestājas par daudz stingrāku migrācijas noteikumu ieviešanu. Vildersam uzticēts veidot jauno Nīderlandes valdību, taču tas varētu būt ļoti ilgs process.
"Tā bija diezgan pārsteidzoša uzvara. Aptaujas neparedzēja viņam šādus rezultātus. Un manuprāt, tas liecina pirmkārt, ka sabiedrībā ir neuzticība varai," spriež domnīcas "Eiropas politikas centrs" analītiķe Teona Lavrelašvili.
"Tāpēc cilvēki vēlas atbildīgāku valdību. Viņi vēlas dzirdēt skaidras atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Un priekšvēlēšanu laikā Eiropas Savienības jautājumi nebija priekšplānā.
Teju katra partija kā galvenās problēmas sauca dzīves dārdzību un mājokļu skaita nepietiekamību. Un tas arī ir savā ziņā sabiedrības signāls politiķiem, ka daudz lielāku uztraukumu tomēr izraisa vietējās un mājsaimniecības problēmas un ne tik daudz globālas problēmas."
Vai tās ir globālas problēmas visā Eiropas Savienībā, vai tomēr individuālas katrai valstij un savstarpēji nesaistītas?
Lavrelašvili uzskata, ka tās kaut kādā ziņā ir saistītas. "Tas ir labi redzams jautājumos par dzīvošanas apstākļu problēmām, tāpat arī par migrāciju. Protams, ir arī dažādas vietēja rakstura problēmas, tomēr kopīgās problēmas tomēr ir saistītas ar sociāliem jautājumiem."
EP vēlēšanu rezultātiem būs liela nozīme
Taču ir valstis, kas piedzīvo cita politiskā kursa maiņu. Piemēram, Polijā ilgstoši pie varas atradās labējie politiskie spēki, kurus nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās pārspēja centriski un eiropeiski orientētie politiskie spēki.
Kā izmaiņas dažādu valstu parlamentos varētu ietekmēt Eiropas Savienības kopējo politisko kursu?
"Jā, tas noteikti ietekmēs un jau tagad ietekmē Eiropas Savienības politiku. Un šeit parādās nozīmība gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks nākamgad.
Eiropas Savienībai tās būs ļoti nozīmīgas vēlēšanas, kas savukārt noteiks Eiropas Komisijas darbību. Jo Eiropas Parlaments tālāk ievēlēs jaunu vadību, jaunu līderi," stāsta Lavrelašvili.
Jūnijā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas un šobrīd notiekošās izmaiņas vairāku valstu iekšpolitikās rada jautājumu, cik ievērojamas būs Eiropas Savienības politiskā kursa izmaiņas pēc tām.
