Par Talismanu mazo Artemu ir iesaukuši karavīri, kuri kara sākumā lielceļu gar viņa mājām šķērsoja regulāri. Artems, dzirdot vecāku stāstus un dzīvodams līdzi notikumiem Ukrainā, pats nolēma, ka ceļmalā iepretim vietējam veikalam gaidīs karavīrus un sveicinās viņus ar karodziņu – ziema vai vasara.
"Nu tad, kad viņi karo, tā es viņiem palīdzētu uzvarēt," saka Artems.
"Tevi meklē visa Ukraina!" – Martina un Talismana draudzības sākums
Kādu dienu ceļmalā piestāja Martins. Viņš mazo Artemu bija ievērojis. Pasauca, aprunājās, nopirka saldējumu un izvizināja automašīnā ar bākugunīm. Un tā atkal un atkal. Puisēns pieķērās karavīram, un arī Martinam mazā Talismana parādīšanās ceļmalā un priecīgās acis allaž bija kā laba zīme, ka viss būs kārtībā.
Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem
Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.
Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.
Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.
"Un tad bija kaujas pavēle, sākām pretuzbrukumu. Mēs aizbraucām un sākām pretuzbrukumu. Mans džips izveda 25 ievainotos, es to biju atdevis kara mediķiem. Paši devāmies uzbrukumā. Mani pašu ievainoja. Un, tā kā es neesmu nevienā soctīklā, Talismans nevarēja atcerēties manu segvārdu. Mans auto bija noklāts ar aizsargtīklu, es karoju ar savu auto, un viņš, puisēns, nekādi nevarēja atcerēties. Viņš sāka apstādināt citas mašīnas un jautāt, kur ir onkulis Koļa," stāsta Martins.
Un neviens nezināja, par ko ir runa. Pagalam nobēdājies, Artems lūdza palīdzību internetā, videoierakstā aicinot: "Es gribu saprast, ka viņš ir dzīvs un vesels un ka viņš nav ievainots. Ka tik nav ievainots!"
Martins tikmēr atradās slimnīcā, un ārsti cīnījās, lai saglābtu viņa smagi ievainoto kāju. Bet mazā Artema paziņojumu bija noskatījušies teju 2 miljoni cilvēku.
"Man zvana sieva un saka – tevi visa Ukraina meklē, kur onkulis pazudis! Mani draugi, Vika Simkina, liels viņai paldies, kurai piezvanīju un pateicu, ka onkulis ir dzīvs, un mums sarīkoja satikšanos," stāstu turpina Martins.
Un ar šo brīdi Talismans un Martins ir draugi uz mūžu.
Gan mazā zēna, gan ģimenes atbalsts un mīlestība palīdzēja Martinam pēc smagā ievainojuma piecelties no ratiņkrēsla, bet Talismans, sapratis drauga pārdzīvojumus, savā labestībā dalījās arī ar citiem.
Ievainotajiem slimnīcā pa tālruni dzied dziesmiņas
"Talismans zvanīja katram ievainotajam un dziedāja dziesmiņas, tā morāli viņus atbalstot. Bija tāda situācija – gulēju slimnīcā ar savu smagi ievainoto cīņu biedru, viņš bija komā, un, kad Talismans sāka dziedāt, viņš uz brīdi pamodās un sāka runāt, teica: – Tēt! – Viņš centās runāt. Un vecāki dzirdēja viņa pēdējos vārdus," turpina Martins.
Karavīrs nomira, bet mazais Talismans turpina zvanīt un slimnīcu un uzmundrināt tos, kam tas visvairāk ir vajadzīgs.
Pateicībā par sirsnīgo draudzību Martins kopā ar sievu Jeļenu mazo Artemu aizveda uz Kijivu, uz Maidana laukumu. "Šis ir cilvēks [Jeļena], kas mani neatstāja, visam izgāja cauri, iemācīja man atkal staigāt, bija ar mani. Un mēs visi kopā ar Talismanu bijām Maidanā un redzējām, ka ir mums spēks, ka ir mums gars. Mēs visi aizgājām uz restorānu, un sapnis piepildījās. Talismans redzēja, kur sākās mūsu cīņa mūsu nesalaužamība," uzsver Martins.
Talismans teic – kad izaugs liels, gribētu kļūt par karavīru. Bail neesot un, protams, gribot līdzināties Martinam.
Rotaļlietu kastē tikai karavīri un tanki
Kad nesveicina karavīrus, Artems mācās skolā attālināti, kā lielākā daļa Ukrainas bērnu. Viņam īpaši patīkot matemātika, ukraiņu un angļu valodas nodarbības.
Artems ir saulains, labestīgs bērns, teic Talismana vecmāmiņa. Bet Krievijas armija viņam ir atņēmusi bērnību.
"Mums mājās ir tāda kaste ar mantām, un tajā ir tikai karavīri un tanki. Visas spēles ir ap to tēmu. Viņi tik ļoti baidās. Ja kaut kas kaut kur nobūkšķ, noklaudz, tad viņi uzreiz – vecmāmiņ, kas tas bija? Ļoti smagi," atzīst vecmāmiņa Ņina Rjabčikova.
Bet stāstot par Artemu, Ņina smaida. Viņa dzīvesprieks pielīp visiem. Arī dziesmas, ko dziedāt karavīriem mazdēlam, iemācīja tieši viņa.
"Viņš ir jautrs, uz vietas nesēž, runātīgs. Izdomā pats savus stāstus. Reizēm saka – ko jūs darāt? Sakām – kino skatāmies. Viņš – paga, es jums tūlīt savu filmu uztaisīšu, un atnes kastes ar saviem zaldātiņiem," turpina vecmāmiņa.
Par spīti smagajiem ievainojumiem, Martins pamazām atgriežas frontē. Un Talismans, kā vienmēr viņu gaidīs – vai nu pie loga, vai ceļa malā ar Ukrainas karogu, gaišu, tīru sirdi un ciešu pārliecību, ka viss būs labi gan Ukrainai, gan viņa dzīvē tik svarīgajam lielajam, drosmīgajam draugam.
