"Mēs dzīvojam visai pasaulei grūtos laikos, globālu izaicinājumu laikā, kad visiem ir jābūt vienotiem cīņā par nacionālajām un valsts interesēm," sacīja Vučičs, paužot cerību, ka vēlēšanas noritēs bez starpgadījumiem.
Šā gada maijā Serbijā notikušas divas masu apšaudes, kurās tika nogalināti 17 cilvēki, tajā skaitā astoņi bērni. Valstī sākās protesti, un to organizētāji apsūdzēja valdību un valdībai draudzīgos medijus vardarbības kultūras uzturēšanā.
Kopš tā laika spriedze valdībā arvien augusi.
Zināms, ka līdz ar parlamenta vēlēšanām valstī varētu notikt arī pašvaldību vēlēšanas. Vietvaru vēlēs 60 pašvaldībās, tostarp arī Serbijas galvaspilsētā Belgradā.
Pēc tam, kad Vučiča pārstāvētā un Serbijā valdošā Progresīvā partija (SNS) atteicās īstenot daudzas no opozīcijas vadīto protestu prasībām, lielākās proeiropeiski noskaņotās opozīcijas partijas noslēdza paktu par kopīgu startu nākamajās vēlēšanās. Šo partiju apvienību sauc "Serbija pret vardarbību".
Pēdējās vēlēšanās, kas Serbijā notika 2022. gada aprīlī, Progresīvā partija ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, bet prezidents Vučičs tajā pat laikā notikušajās prezidenta vēlēšanās pārliecinoši tika iebalsots amatā uz piecu gadu termiņu.
Vienlaikus Eiropas Drošības un sadarbības organizācija paziņoja, ka pirms vēlēšanām Serbijā novērojusi vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu.
Šīs kampaņas laikā Vučiča kritiķi, atsaucoties uz iedzīvotāju aptauju datiem, sūdzējās, ka prezidents kontrolējot medijus un valdību un ir tik ļoti nostiprinājis savu ietekmi valstī, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju netic, ka vēlēšanas būs neatkarīgas un godīgas.
Serbija jau vairāk nekā 10 gadus arī cer kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti un tai ir piešķirts kandidātvalsts statuss. Tiesa, virzību uz mērķi apgrūtinājušas gan Belgradas nemitīgās svārstības starp tuvināšanos Krievijai vai ES, bet arī valsts saspringtās attiecības ar Kosovu.
