ĪSUMĀ:
- Zviedrijā jau gandrīz 70 gadu darbojas alkohola tirdzniecības monopols "Systembolaget".
- Alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 3,5 grādiem, var iegādāties tikai šīs sistēmas veikalos.
- Tirgotāji nerīko akcijas ar atlaidēm un nemēģina kāpināt alkoholisko dzērienu pārdošanu.
- Zviedrijas sabiedrībā ir liels atbalsts līdzšinējai sistēmai.
- Alkohola patēriņš Zviedrijā ir viens no zemākajiem Eiropā.
- Monopola kritiķi aicina samazināt ierobežojumus, piemēram, atļaut tirgot alkoholu mazajiem ražotājiem.
Jau kopš 1955. gada Zviedrijā lielāko daļu alkoholisko dzērienu var nopirkt valstij piederošajā veikalā "Systembolaget". Alkohola tirdzniecība un pieejamība Zviedrijā ir ierobežotāka nekā lielākajā daļā valstu Eiropā un visā pasaulē, taču var secināt, ka šī stingrā sistēma sniedz pozitīvus rezultātus – būtiskākais no tiem ir zems alkohola patēriņš.
Alkohola patēriņš viens no zemākajiem Eiropā
Par pieticīgo alkohola patēriņu Zviedrijā liecina 2022. gadā publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības aprūpes pētījums "Health at a Glance 2022". Tajā norādīts, ka alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Zviedrijā ir viens no zemākajiem Eiropā – uz vienu personu gadā tas sasniedz 7,5 litrus.
Salīdzinājumam, Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā – pie mums tas sasniedz 12,1 litru.
Zviedrijas alkohola "uzraugs"
Vissvarīgāko lomu Zviedrijas alkohola likumu izpildes procesā spēlē valstij piederošais monopols "Systembolaget" (tiešs tulkojums – "sistēmas veikals"). Šis veikalu tīkls ir vienīgais visā valstī, kur iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola saturs ir augstāks par 3,5 procentiem.
Lai gan alkoholu tirgo arī pārtikas veikalos, tajos var iegādāties tikai tādus dzērienus, kuros alkohola saturs nepārsniedz 3,5 procentus.
"Systembolaget" veikali darba dienās strādā no 10 rītā līdz 19 vakarā, sestdienās no 10 rītā līdz 15 pēcpusdienā, bet svētdienās un valsts brīvdienās vispār ir slēgts.
Tajā var iepirkties tikai no 20 gadu vecuma, un klientiem vecumā līdz 25 gadiem obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
Sistēmas mērķis – pārdot alkoholiskos dzērienus atbildīgi
"Systembolaget" tika dibināts 1955. gadā ar mērķi pārdot alkoholu bez peļņas procentiem, tādējādi cenšoties novērst pārmērīgu alkohola patēriņu un ierobežot tā negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Līdzās alkoholisko dzērienu tirgošanai veikals informē klientus par riskiem, kas nāk līdz ar alkohola patēriņu. Tas tiek panākts, piedaloties akadēmisku pētījumu gatavošanā un veicot publiskas informācijas kampaņas.
Kā norādīts tā mājaslapā, "Systembolaget" rūpējas, lai pircēji nepieņemtu spontānus lēmumus nopirkt vairāk dzērienu nekā iepriekš plānots.
Šī iemesla dēļ nekad netiek uzsāktas atlaižu un konkrētu dzērienu reklāmu kampaņas, kā arī dzērieni, kas citās valstīs parasti tiek atdzesēti ledusskapjos – piemēram, alus un sidrs – tiek turēti veikala plauktos, istabas temperatūrā.
Kompānijas statistika liecina, ka 2022. gadā visā Zviedrijā darbojās 450 veikali, kuros kopā strādāja 5950 darbinieku.
Lai gan veikala mērķis nav tiekties pēc peļņas, tomēr pērn tā ieņēmumi bija 37 miljardi kronu (aptuveni 3,1 miljardi eiro), bet peļņa sasniedza 192 miljonus kronu (ap 16 miljoni eiro).
Klientu skaits kopumā arī ir prāvs, visi 450 veikali kopumā tika apmeklēti 127 miljonus reižu (Zviedrijas iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 10,6 miljoni).
Līdzšinējai alkohola tirgošanas sistēmai Zviedrijā ir liels atbalsts
Līdz šim veiktās aptaujas liecina, ka "Systembolaget" Zviedrijā ir ļoti populāra kompānija, ko apstiprina arī Gēteborgas Universitātes profesors Davids Karlsons. "Sabiedrībā ir populārs uzskats, ka pārmērīgs alkohola patēriņš ir būtiska sociāla problēma," norāda pētnieks.
Daudzi zviedri uzticas monopola sistēmai un ir pārliecināti, ka tā pazemina alkohola patēriņu. Šāda doma ir sevišķi populāra jauniešu vidū.
"Cilvēki uzskata, ka "Systembolaget" darbojas līdzsvaroti – monopols ar ierobežotu darba laiku un salīdzinoši maz veikaliem vienlaikus piekopj klientiem draudzīgu pieeju un piedāvā plašu produktu klāstu, ko viņi augstu novērtē," saka Karlsons.
Starp jauniešiem, kas atbalsta šo sistēmu, ir arī 25 gadus vecais students Fredriks. Viņa ieskatā "Systembolaget" efektīvi spēj novērst atkarības risku, jo cilvēki, kas saskaras ar lielākām paškontroles problēmām, ir spiesti rūpīgi plānot savus pirkumus.
"Ap "Systembolaget" centrētā sistēma, iespējams, ir neērta un varbūt pat kaitinoša. Tomēr es uzskatu, ka mēs tādējādi ietaupām naudu un ar alkoholismu saistītās problēmas tiek efektīvi apkarotas," atzīmē Fredriks.
Viņš novērtē arī to, ka veikala veiktā politika ir veidota, balstoties uz kvalitatīviem zinātniskiem pētījumiem. "Būtībā, šī politika ir balstīta gan zinātnē, gan reālās rūpēs par Zviedrijas sabiedrības veselību," stāsta Fredriks.
Šo valsts monopolu, it īpaši tā pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, uzteic arī 42 gadus vecais Mikaels:
"Turklāt dzērienu izvēle ir fantastiska un cenas ir labas. Es nezinu, vai varu nosaukt kādu aspektu, ko vajadzētu uzlabot. Es šo sistēmu esmu pieredzējis 25 gadus un esmu apmierināts ar tās darbību – neatbalstu alkohola privatizāciju."
Monopola kritiķi iestājas par alkohola tirdzniecības liberalizāciju
Lai gan "Systembolaget" kopumā bauda plašu sabiedrības atbalstu, netrūkst arī cilvēku, kas par to nav tik lielā sajūsmā. Pētnieks Karlsons iezīmē, ka lielākoties iedzīvotāji ar labējiem politiskajiem uzskatiem domā, ka valsts kontroli pār alkohola tirgošanu vajadzētu mazināt un ļaut iedzīvotājiem dzīvot patstāvīgāk.
"Protams, cilvēki, kas vidēji patērē vairāk alkohola, attiecībā pret esošo sistēmu ir kritiskāki, jo vairāk izjūt šo ierobežojumu ietekmi," norāda Karlsons.
Arī Fredriks ieskicē vienu aspektu, par ko viņš nav sajūsmā – augsto nodokli, kas piemērots alkoholiskajiem dzērieniem. "Man šķiet, ka dzērienus ar zemāku alkohola saturu nevajadzētu tik ļoti aplikt ar nodokļiem. Alkoholam Zviedrijā nevajadzētu būt vairākas reizes dārgākam kā citur pasaulē," atzīmē Fredriks.
Visiem dzērieniem, kas satur alkohola saturu līdz 3,5 procentiem un kas tiek pārdoti pārtikas veikalos, tiek piemērots standarta pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 12 procentu apmērā. Savukārt dzērieniem, kas pārsniedz šo slieksni, tiek piemērots 25 procentu liels PVN.
Alum, vīnam un citiem raudzētiem dzērieniem, kā arī starpproduktiem un etilspirtam, kas tiek ražots, ievests vai saņemts Zviedrijā, līdzās PVN tiek piemērots arī akcīzes nodoklis, kas sastāda aptuveni 32 procentus no dzēriena cenas veikalā.
Lai apietu augstās cenas, daļa zviedru mēdz iegādāties alkoholiskos dzērienus valstīs, kur tie ir lētāki – visbiežāk, Dānijā un Vācijā.
Politiskās elites vidū nav vēlmes mainīt līdzšinējo pieeju
Karlsons tālāk izklāsta, ka Zviedrijas politiskajā arēnā ik pa laikam notiek debates par iespējamu alkohola tirdzniecības liberalizāciju, taču pretestība "Systembolaget" kopumā ir reti novērojama.
Tomēr Zviedrijā pašlaik norisinās debates par to, vai alkohola ražotāji varētu pārdot savu produkciju mazākā mērogā, ko galvenokārt uztver kā atbalstu vietējiem uzņēmumiem.
"Cilvēki kopumā atbalsta šo ideju. Savukārt kritiķi apgalvo, ka, ja notiks šādu izņēmumu ieviešana, tad Eiropas Savienība to varētu uzskatīt par Zviedrijas atkāpšanos no nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par pieņemamiem monopoliem brīvajā tirgū. Šādā gadījumā "Systembolaget" turpmākā pastāvēšana varētu tikt apdraudēta," stāsta Karlsons.
Turpretim Mikaels atbalsta priekšlikumu "mazajiem" ražotājiem pārdot savas preces mazākā mērogā. "Vajadzētu ļaut vietējiem uzņēmumiem vieglāk ienākt tirgū – piemēram, ļaut pārdot vietēji ražotu vīnu vai alu lauksaimniecībās vai kā tamlīdzīgi," atzīmē Mikaels.
