Tobrīd, kad valdība pieņēma lēmumu par maratona atcelšanu, trasē strādājuši apmēram 500 cilvēki. Nords atklāja, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs jau piektdien dienas laikā bija norādījis, ka īpaša bīstamība būtu bērnu skrējienam, un organizatori bijuši gatavi atcelt bērnu sacensības, kā arī skrējienus īsajās distancēs, atstājot maratonu un pusmaratonu.
Nords uzskata, ka kompromisu būtu bijis iespējams atrast, un Ministru kabineta kompetencē neietilpst pasākumu apstiprināšana vai neapstiprināšana. Taču samazināt dalībnieku skaitu no epidemiologu ieteiktā 1000 līdz 300 cilvēkiem – tas bija mērķēts tieši uz maratona atcelšanu, un šajā ziņā valdības neprofesionalitāte izlīdusi ārā kā āža kāja, raidījumā “Sporta studija” pauda Nords, piebilstot, ka tieši epidemiologi ieteikuši 1000 cilvēku limitu, pie kura maratona notikšana būtu iespējama.
Nords uzskata, ka dalībnieku skaita samazināšana skars visu tautas sportu, burtiski noraus jebkuru tautas sporta pasākumu. Maratona organizators uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai inovatīviem risinājumiem – jāmeklē veidi, kā tomēr šādiem pasākumiem notikt.
Rīgas maratons tomēr notika, tiesa gan, virtuālajā vidē. No Rīgas maratonā reģistrētajiem apmēram 16 tūkstošiem cilvēku, to noskrējusi apmēram puse – dalībnieki no 67 valstīm. Nords atklāja, ka virtuālajam maratonam visi bijuši gatavi: “Mēs jau nedzīvojam kosmosā.” Viņš arī norādīja, ka maratona atcelšana ir bijis politisks lēmums, un droši vien Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vietā viņš izdarītu tāpat.
Runājot par finansiālajiem zaudējumiem, ko nesusi maratona atcelšana, Nords pateica, ka pagaidām tie vēl nav sarēķināti. “Es neteikšu skaļi, lai mana ģimene nesajuktu prātā,” piebilda organizators. Taču viņš norādīja, ka cilvēki ir saprotoši un dalības maksu atpakaļ neprasa, un arī ar partneriem organizatori ir vienā laivā. Nords arī atgādināja, ka maratons nav vienas dienas pasākums, un Covid-19 ķeza ir piemeklējusi visus.
Tagad plānā ir jau nākamais Rīgas maratons. Šobrīd tas plānots maijā, īsi pirms gaidāmā pasaules čempionāta hokejā. Nords norādīja, ka šie ir pagaidu plāni – organizatori domās, meklēs risinājums – veltīs laiku tam, lai izdomātu, kā maratonu ievirzīt drošā gultnē, jo situācija sportā mainās pa dienām.
