WADA izpildkomiteja otrdien uzraudzības sarakstā iekļāva 10 nacionālās antidopinga organizācijas, kam līdz 2022. gada 14. janvārim jānovērš trūkumi antidopinga programmās vai Pasaules antidopinga kodeksa prasību iekļaušanā nacionālajos likumos. Ja trūkumi norādītajā laikā nebūs novērsti, attiecīgās nacionālās antidopinga organizācijas bez papildu izskatīšanas WADA atzīs par neatbilstošām Pasaules antidopinga kodeksam.
Līdzās Latvijai uzraugāmo valstu sarakstā vēl nonāca Grieķija, Irāna, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Uzbekistāna, kā arī trīs Beļģijas antidopinga organizācijas.
Latvijas uzdevums ir pieņemt normatīvos aktus atbilstoši Pasaules antidopinga kodeksam, paskaidroja Dimants. Pirmais darba posms bija Saeimā jūlijā atbalstītie grozījumi Sporta likumā, bet ar Pasaules Antidopinga kodeksa 2021. gada redakciju jāsaskaņo arī nacionālie Antidopinga noteikumi un Latvijas Antidopinga biroja nolikums.
WADA ir trīs neatbilstības kategorijas, un Latvijas gadījums attiecas uz augstāko no tām kā kritiska, jo raksturo nacionālo normatīvo aktu vai sistēmas neatbilstību Pasaules antidopinga kodeksa 2021. gada redakcijai. Lielai daļai uzraudzības sarakstā iekļauto valstu nav izdevies optimālā laikaposmā savos normatīvajos aktos iekļaut regulējumus, kas atbilstu kodeksa prasībām. WADA uzskata, ka tādējādi nav izpildīta prasība ieviest politiku un noteikumus, kas ļauj pilnvērtīgi piemērot Pasaules antidopinga kodeksu.
Latvijas nacionālo Antidopinga noteikumu projektu saskaņo un tuvākajā laikā to virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā.
WADA ir iesniegts Latvijas rīcības plāns, kas pasaules antidopinga uzraugus apmierināja un viņi piešķīra termiņa pagarinājumu uz četriem mēnešiem, lai normatīvos aktus paspētu pieņemt, pastāstīja Dimants. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā jau ieguldītos pūliņus normatīvās sistēmas sakārtošanā, nebūtu taisnīgi pašlaik atzīt Latviju par neatbilstošu Pasaules antidopinga kodeksam.
"Četri mēneši ir pilnīgi pietiekams laiks, lai to novestu līdz galam un apstiprinātu Ministru kabinetā," pārliecību par iespēju Latvijai nepieciešamos darbus paveikt laicīgi pauda Dimants. "Uzskatu, ka varam ierakstīties tajā termiņā, un to esam arī apsolījuši Antidopinga aģentūrai. Vīrs un vārds ir jātur. Ja mēs dodamies uz olimpiskajām spēlēm, ir būtiski, ka mums ir sakārtoti normatīvie akti."
Sankcijas par kritisko neatbilstību nenovēršanu ir ļoti smagas, piemēram, liedzot attiecīgās valsts sportistiem dalību vai savas valsts pārstāvēšanu olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs,
kā arī citās augsta līmeņa starptautiskās sacensībās. Tāpat WADA drīkst piespriest soda naudu un antidopinga sistēmas uzraudzību var nodot kādai trešajai pusei uz pārkāpēja finanšu rēķina. Par neatbilstīgu atzītai valstij var arī liegt rīkot starptautiskas sacensības.
Jautājums ir saspringts gan izpildvarai, gan likumdevējiem, jo skar Latvijas sportam ļoti svarīgus jautājumus, atzina Dimants. Viņš uzsvēra, ka Latvijas Antidopinga birojs un Veselības ministrija aicina izskatīt jautājumus un pieņemt likumus pēc iespējas ātrāk, paturot prātā, ka tas var ļoti nopietni ietekmēt Latvijas sportu. Noteikumu projektus saskaņošanai un tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā virza Veselības ministrija.
Dimants gan bija patīkami pārsteigts un iepriecināts, ka iepriekš Sporta likuma kontekstā jautājumu risināšanā iesaistītās Saeimas struktūras ļoti iedziļinājās tēmā un visos jautājumos Antidopinga birojs ticis uzklausīts. Situāciju Dimants raksturoja kā ļoti atbalstošu, tādēļ viņam nav bažu, ka nākamajā solī likumu saskaņošanā varētu rasties kādi būtiski sarežģījumi. Turklāt arī ar WADA normatīvo aktu redakcionālā saskaņošana notiek operatīvi dažu dienu laikā.
