Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) nav resursu, lai apkalpotu ikkatru publisku pasākumu, tādēļ sporta jomā rīkotājiem lēmumi jāpieņem ar īpašu atbildību. Iepriekš diskusijas par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pasākumos vairākkārt ir uzvirmojušas pēc dažādiem nelaimes gadījumiem gan ārzemju sportā, gan Latvijā.
NMPD vadītāja Liene Cipule sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka ir stingri reglamentēta kārtība, kādos pasākumos organizatoriem jānodrošina neatliekamās palīdzības vai pirmās palīdzības sniedzēju klātbūtne. Neatliekamās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos regulē Ministru kabineta noteikumi. Sporta sacensības uzskata par zemāka riska norisēm, tiesa, par riskantākiem atzīti motoru sporta pasākumi, kas iekļauti augstākajā trešajā riska kategorijā.
Neatliekamās palīdzības pakalpojumus pasākumus sniedz ne tikai NMPD, bet arī vairākas privātas kompānijas,
nodrošinot brigāžu klātbūtni sporta pasākumos. Rīkotāju atbildība ir nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu, uzsvēra Cipule.
NMPD uzdevums ir nodrošināt savu brigāžu klātbūtni valsts nozīmes pasākumos, bet dienestam noteikti nav resursu, lai būtu klāt visa līmeņa publiskos notikumos, paskaidroja Cipule. NMPD gan sadarbojas ar citiem pakalpojuma sniedzējiem un veic arī pacientu pārņemšanu.
Dažāda līmeņa pasākumos un sacensībās ir spēkā atšķirīgi noteikumi, bet vietējo līgu norisēs saistoši ir sporta veidu federāciju izstrādātie noteikumi.
Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēc britu negadījuma varētu sasaukt Medicīnas komisiju, lai izvērtētu, vai noteikumos ir nepieciešami kādi papildinājumi. Neatliekamās palīdzības brigādes klātbūtni spēlēs LHF prasa gan Baltijas līgā ar labāko pašmāju komandu dalību, gan otrajā spēcīgākajā līgā, kur lielākoties spēlē juniori un jaunieši.
LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs pastāstīja Latvijas Radio, ka jau pašlaik hokejā tiek darīts viss iespējamais, un ir jāpatur prātā, ka arī mediķu resursi nav neierobežoti.
Savukārt Latvijas futbola virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša paskaidroja, ka jau spēļu kalendāra izveidošanā primārs faktors ir neatliekamās palīdzības brigāžu pieejamība, ko var ietekmēt citu lielu pasākumu vienlaicīga rīkošana. Pēc Dakšas teiktā,
neatliekamās palīdzības pakalpojuma nodrošinājums ir pasliktinājies pēc kovida pandēmijas, jo arvien sarūk atbilstošas kvalifikācijas personāla skaits.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") mudina sporta federācijas rīkoties atbildīgāk, izmaksas pirmkārt paredzot prioritārām vajadzībām, kam jāpieskaita arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes klātbūtne sacensībās.
KONTEKSTS:
Notingemas "Panthers" ASV hokejistam Adamam Džonsonam sestdien spēles situācijā Lielbritānijas līgā pretinieka slida pārgrieza kaklu. Divu hokejistu nejaušā sadursmē viens no viņiem zaudēja līdzsvaru un kritienā ar slidu skāra Džonsona kaklu, traumai izraisot ļoti spēcīgu asiņošanu.
"Panthers" un Šefīldas "Steelers" spēle 8000 skatītāju klātbūtnē tika pārtraukta otrajā trešdaļā. 29 gadus vecajam Džonsonam pirmo palīdzību uz ledus sniedza paramediķi un ātrā palīdzība cietušo vēlāk nogādāja slimnīcā Šefīldā, kur viņš nomira.
Džonsons iepriekš karjerā aizvadīja 13 spēles Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubā Pitsburgas "Penguins", bet pirms pārcelšanās augustā uz Notingemas "Panthers" viņš spēlēja Vācijā.
