Vispirms komandas apkalpojošais personāls ar ārstu Jāni Kvēpu priekšgalā, tad treneri, izņemot Tedu Nolanu, un tad spēlētāji, izņemot Girgensonu un Gudļevski, izgāja cauri līdzjutēju sagatavotajai Latvijas karogu alejai.
Nolans, Gudļevskis un Girgensons ar NHL čarterreisu jau atgriezušies Ziemeļamerikā.
"Šis bija labākais izlases sniegums olimpiskajās spēlēs. Līdzjutēji to novērtē," spēlētājus uzrunāja sagaidīšanas vadītājs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.
Lielākās ovācijas, sagaidot komandas kapteini Sandi Ozoliņu: "Godīgi sakot, nezinu ko teikt. Ja par puišiem jāsaka, pietrūkst vārdu, lai pateiktu, ko puiši paveica, ar kādu atdevi spēlēja. Redzot jūs visus šeit - es domāju, ka tas ir tikai apliecinājums tam," saka Sandis Ozoliņš.
Lauris Dārziņš pēc ierašanās lidostā: "Protams, emocijas ir sakāpinātas. Pirms ieiešanas sagaidīšanas telpā varēja just kā rīb stikli - it kā nosēstos lidmašīna."
Dārziņš olimpiskajā turnīrā bijis ļoti rezultatīvs, taču par to viņš izsakās pieticīgi: "Tu esi tikai tik labs, cik komanda ir laba. Mūsu spēks ir vienā veselā, nedalījām, kurš iemet un kurš - ielaiž. Spējīgo bija ļoti daudz un katrs deva savu pienesumu. Prieks un lepnums bija būt daļai no šī kolektīva," saka Lauris.
Gaišākajā atmiņā Laurim palikšot Šveices spēle, nevis Kanādas, jo tā tomēr bija uzvara:
"Kā sportistam vienmēr patīk uzvarēt, tāpēc izcelšu uzvarēto spēli. Uzvara ir uzvara, uzvarētājus netiesā. Vislabāk mēs jutāmies pēc Šveices spēles," saka Lauris Dārziņš.
Tikmēr Daugaviņš pārsteidza līdzjutējus ar jaunu frizūru, viņam noskūti visi mati: "Domāju, ka kļūdas vienmēr ir maziņas, izdarījām visu, ko mēs varējām, protams pēc vēl lielākas apstākļu sakritības mēstagad vēl būtu tur," saka Daugaviņš, kuram gan nācās pavadīt maču pret Kanādu savā numuriņā, cīnoties ar rota vīrusu.
"Sēdēju istabiņā un bļāvu līdzi čaļiem. Bija sajūta, ka arī pie 1:2 vinnējām kaut ko. Sēdēt malā ir daudz grūtāk, kā spēlēt, es ar visu temperatūru lēkāju pa numuriņu, nervu nebija."
Daugaviņš jau pirms olimpiskā turnīra ticējis, ka komanda var sasniegt ļoti daudz: "Tā sajūta bija jau Rīgā, komanda bija diezgan saliedēta treniņos un ar prieku darīja smagu darbu. Tā pamazām - soli pa solim arī rezultāts. Labākais apsveikums laikam ir šeit - tik daudz cilvēku. Daudz bērnu laikam nobastojuši stundas," smej Daugaviņš.
"Man prieks, ka esam cilvēkiem kaut ko devuši ar savu darbu," saka Daugaviņš.
Par kuplo līdzjutēju skaitu pārsteigts ir Edgars Masaļskis: "Mēs negaidījām, ka mūs tā sagaidīs mājās. Protams, patīkami," pirmās emocijas lidostā atklāj Latvijas izlases vārtsargs.
Runājot par spēli ar Kanādu, uz kuru viņš noraudzījās no rezervistu soliņa, Edgars saka: "Tas bija grūti. Protams, ka gribējās spēlēt. Kristers vakar izdarīja lielisku darbu, man prieks, ka viņš izdarīja to, ko izdarīja," par spēli ar Kanādu saka Masaļskis.
Latvijas izlase Soču olimpiskajā hokeja turnīrā piedzīvoja trīs zaudējumus ļoti līdzvērtīgās spēlēs, kā arī uzvarēja Šveici, kas ļāva spēlēt ceturtdaļfinālā pret Kanādu.
Pirmajā spēlē Latvija ar 0:1 piekāpās Šveicei, zaudējot vārtus septītajā sekundē pirms spēles beigām. Pēc tam zaudējums Čehijai 2:4 un pasaules čempioniem zviedriem ar 3:5.
Izšķirošajā spēlē par vietu ceturtdaļfinālā Latvija tomēr bija pārāka par Šveici ar 3:1 abu komandu otrajā mačā, bet cīņā par pusfinālu ar 1:2 piekāpās olimpiskajiem čempioniem un vistitulētākajai hokeja komandai vēsturē - Kanādai.
