„Pirmkārt, mēs cīnījāmies par olimpisko sešinieku, pēc tam par medaļām,” sākotnējo plānu stāstīja treneris Andruškevičs. Tāpat treneris atklāja, ka ir apmierināts ar Plēsnieka tehnisko sniegumu Tokijā.
Andruškevičs savas sportista karjeras laikā vairākkārt labojis Latvijas rekordus, bet pēc tam pievērsies trenera ampluā. Viņš savā ilgajā trenera karjerā strādājis ar tādiem atlētiem kā Viktors Ščerbatihs, Ritvars Suharevs un daudziem citiem. Pieredzē bijuši gan kāpumi, gan kritumi.
Pēc padomju laikiem treneris apsvēra karjeras beigšanu, taču tādi sportisti kā Ščerbatihs lika viņam palikt sportā. Lai gan pat sieva viņam ir prasījusi, vai nav laiks beigt, viņš tomēr vēl ir sportā, jo viņam nepatīk pamest iesāktu darbu. Pašlaik viņš darbojas ar diviem olimpiskajiem atlētiem – Plēsnieku un Suharevu.
Tāpat treneris norādīja, ka sportam jābūt galvenajai prioritātei, ja vēlies sasniegt rezultātu. Jāatsakās no ballītēm, izklaides pasākumiem un dažreiz pat laika, ko pavadi ar ģimeni.
„Ja tu izvēlies profesionālo ceļu, tad tas ir viss. Tas ir dzīvesveids, tavs darbs no rīta līdz vakaram,” teica Andruškevičs.
„Es apbrīnoju treneri, cik gadus viņš jau ir sportā,” sacīja olimpiskās bronzas īpašnieks Plēsnieks. Sportists pilnībā uzticas savam trenerim, jo iepriekš bijuši panākumi arī ar Ščerbatihu. Viņš arī pauda, ka uzticība palīdz, jo tad pašam ir tikai jādara tas, ko treneris liek un jāceļ.
Jau ziņots, ka Plēsnieks Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu. Tā bija viena no divām medaļām, ko izcīnīja Latvijas sportisti.