Starptautiskās Handbola federācijas prezidents Hasans Mustafa uzsvēra sporta zinātnes lomu traumu novēršanā. Sporta traumatisma galvenie cēloņi ir trūkumi nodarbību organizācijā un metodikā, kā arī nepiemērotas nodarbību vietas. Turklāt speciālistiem jāpārzina arī katra sportista ķermeņa anatomija, un pašiem spēlētājiem jābūt ieinteresētiem veselības uzturēšanā. Handbolā tipiskākā trauma ir pleca locītavas mežģījums, krītot uz rokas.
Latvijas izlasē savulaik 40 spēles aizvadījušais pašreizējais Islandes valstsvienības handbolists Aleksandrs Pētersons nešaubās, ka par savu veselību katram jādomā pašam. Jāpārzina savs ķermenis un to nedrīkst pārslogot, uzsvēra Pētersons. Viņš paskaidroja, ka Islandes izlasē katru dienu ar spēlētājiem strādā fizioterapeits neatkarīgi no tā, vai tā ir spēles diena, vai brīvdiena.
Lai gan handbolā jārēķinās ar sporta veida specifiku un fiziska kontakta spēle var būt asa, starptautiskais arbitrs Edmunds Bogdanovs ir pārliecināts, ka sportistu veselība ļoti lielā mērā ir atkarīga no tiesnešiem.
Ja tiesnesis izlaiž spēles grožus no rokām un atļauj rupju grūšanu, raušanu vai ilgstošu turēšanu, traumas būs neizbēgamas, uzsvēra Bogdanovs. Viņš pastāstīja, ka pret šādiem pārkāpumiem, kas var izraisīt traumas, pašlaik handbolā vēršas bez žēlastības un piespriež daudz noraidījumu.
Dopings handbolā nav lielākā problēma, tomēr konferences dalībniekus informēja par riskiem uztura bagātinātāju lietošanā. Zinātniskā konference sniedza iespēju daudzu valstu speciālistiem iepazīt citviet gūto pieredzi, kā arī uzklausīt spēlētāju un arbitru argumentētu viedokli par traumu riska mazināšanu.
Pasaules čempionāts Katarā ilgs līdz 1.februārim.