Nebūs lieki atgādināt, ka Rafaēls Latvijā tiek eksponēts pirmo reizi; pateicoties Itālijas Markes reģionam, Itālijas vēstniecībai Latvijā un Markes Nacionālajai galerijai, līdz pat 22. aprīlim "Rīgas biržā" apskatāma viņa glezna “Svētā Katrīna no Aleksandrijas”.
Jau vairākus gadus vokālās grupas "Framest" tenora Mikus Abaroniņa koncertikdienā draudzīgi sadzīvo gan džezs, gan senā mūzika, ko viņš regulāri atskaņo kopā ar diriģenta Māra Kupča vadīto orķestri "Collegium Musicum Rīga" un kori "Collegium Choro Musici Riga". Pats savu vokālo grupu Abaroniņš izveidojis, Kupča mudināts.
"Manā ikdienā abi svaru kausi ar akadēmisko un neakadēmisko mūziku allaž sadzīvojuši ļoti labi, katrreiz viens par otru cīnoties, kurš tad šoreiz būs galvenais. Jūtu, ka džezs daudz aizguvis no senās mūzikas. Lai gan izpildījuma maniere un vokālā kultūra abos žanros ir ļoti dažāda, katrā projektā mēģinu tās diferencēt," stāsta Mikus Abaroniņš, kurš dzied ne tikai tenoru, bet arī altu un kontrtenoru.
"Parasti jau zēniem pēc balss lūzuma viss notiek strauji – viņi nevar dziedāt gadus divus, taču man viss notika pakāpeniski, un falsets kļuvis mans sabiedrotais. Nav ne nepatīkams, ne neērts – vienkārši cenšos to izkopt," teic dziedātājs.
Viņš nenoliedz, ka daudz mācās no labiem ierakstiem. Sevišķi viņam tīk Džona Eliota Gārdinera veidotās Baha interpretācijas: "Ja gadu no gada izpildi seno mūziku, pavisam nemanot, tā tevī ieiet, pats sāc dejot, kustēties vajadzīgajā ritmā.”
"Kopš dziedu pie Māra Kupča – nu jau būs seši vai septiņi gadi, visu laiku čīkstu, ka varētu uzdziedāt arī seno ansambļu mūziku, kur katram sava balss, jo Māris vairāk iestudē lielās formas. Un pēkšņi Māris man saka – varbūt tiešām uztaisi savu grupu? Būtu labi! Sapratu, ka to vēlos.
Tieši Māris Kupčs arī bija tas, kurš ieteica grupu saukt par "Abaronin Ensemble". Sākumā nodomāju – ak, kungs, tā nav mana būtība – tāda dižošanās! Bet no otras puses – barons ir kaut kas sens.
Tā ka šobrīd dzimusi atsevišķa vienība, kurai pats domāju programmas, un ceturtdien būs mūsu pirmais lielais debijas koncerts.”
Mākslinieku mērķis ir apzināt agrīnās renesanses un agrīnā baroka perioda muzikālos šedevrus, parādot šī laikmeta spilgtākās personības, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu tālākajā mūzikas evolūcijā.
"Mūsu grupā dzied soprāns Beāte Zviedre, kura skaisti izpilda akadēmisko mūziku; viena no mūsu labākajām senās mūzikas interpretēm, skaistā mecosoprāna balss īpašniece Ilze Grēvele, kurai ir krietna ārzemju pieredze; es pats dziedu tenoru, bet basu – Aivis Greters, kurš pazīstams arī kā kora "Kamēr..." otrais diriģents," stāsta Mikus Abaroniņš un neslēpj:
"Nebūs klaunu, dejotāju un cirka mākslinieku, toties būs niansēta mūzika, ko klausīties pie izslēgta mobilā tālruņa, baudot mieru.”
Dziedātāju balsis koncertā papildinās virtuozais mūziķis Markuss Strands no Zviedrijas, kurš ir gan lielisks teorbists, gan baroka ģitārists un lautists.
Koncertā "Lieldienu motetes" ("Easter Motets") izskanēs piecas spāņu renesanses meistara Tomasa Luisa de Viktorijas (1548–1611) motetes no cikla “Liturģiskās himnas”, angļu dižgara Henrija Pērsela (1659–1695) “Mūzika karalienes Marijas izvadīšanai”, angļu renesanses komponista, lautista un dziedātāja Džona Daulenda (1563–1626), itāļu baroka dziedātājas Barbaras Stroci (1619–1677) dziesmas balsij un teorbai.
