Paplašinot ideju, ka kvadrāts nav tikai četrstūris ar vienādām malām un leņķiem, bet daudz ietilpīgāks jēdziens, vairāk nekā 40 LMA pasniedzēji kopizstādē "Kvadrāts" atklāj tā daudznozīmību un zemtekstus, kas uzslāņojušies gadsimtu gaitā.
"Kvadrāts ir maģisks, jo kvadrātā var nonākt vidū, bet vidus ir vieta, kur iemest akmenīti un iet apļi visapkārt, un tā notiek gan sabiedrībā, gan glezniecībā, kuras kareivis es esmu, jo māksla ir tik plaša kā kvadrāts," stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš.
Ekspozīcija iekārtota kā šaura eja, kur sablīvēts domu, emociju, pārliecību, paaudžu, temperamentu un rokrakstu kopums, kā arī mediju un materiālu dažādību - gleznas, skulptūras, grafikas, tekstilijas, video, animācijas, stikla, keramikas un metāla objekti.
"Pagājušā gadsimta krievu avangardistu postulāts, pieņēmums, ka kvadrāts ir visu formu pamats, ka aplis ir rotējošs kvadrāts un trijstūris ir diagonāli pārgriezts, taisnstūris - izstiepts kvadrāts, kā mēs varam skatīties. Cilvēka uztverē tik ierasts kā tāds rāmis un lietu kārtības garants, tad gadu gaitā ar plašu semantiku apaudzis kultūras vēsturē un mākslas vēsturē," saka mākslas zinātniece, LMA docente Aija Dzalbe.
Interesantu māksliniecisku pētījumu melnā kvadrāta vēsturē veicis mākslinieks Jānis Andris Osis, atsaucoties uz jaunākajiem pētījumiem mākslas zinātnē, kur rentgenstaros izgaismoti vēl divi Kazimira Maļeviča ''Melnā kvadrāta'' slāņi. "Ir vairāki autori, kuri pirms Maļeviča radīuši melnu kvadrātu. Ar Maļeviča kvadrātu ir tā, ka caur pirmo melno viendabīgo slāni ir atklāti vēl divi slāņi - viena kubisma raksturā, otra supremātisma raksturā gleznota," norāda Jānis Andris Osis.
