Gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas, māla izstrādājumi un citu tehniku darbi dažādām gaumēm simboliski iederas šajā baltajā, Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Tieši tāpēc, ka šie darbi aicina sabiedrību atbrīvoties no aizspriedumiem un, iespējams, negatīviem priekšstatiem. Darbi apskatāmi biedrības „Svētās Ģimenes māja” telpās.
Katram darbam savs stāsts
Izstādes „Iespēju inspirācija” vadītāja Nora Skara ved cauri biedrības „Svētās Ģimenes māja” telpām Vecrīgā. Vispirms, ienākot pirmajā telpā, redzama mākslinieka Viļņa Heinrihsona glezna „Jaunā Derība”, un turpat blakus ieslodzīto, kā arī ar atkarībām sirgstošu cilvēku radošie darbi. Jau pieminētais Heinrihsons, Juris Gagainis, Dina Ābele un vēl citi sabiedrībā zināmi mākslinieki un pasniedzēji pirmo reizi piekrituši piedalīties tik vērienīgā izstādē, kas organizēta sadarbībā ar Evaņģēlisko kristiešu draudzi „Zilais Krusts” un Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
„Redziet, tur jau tā lieta, ka mēs uzdrīkstējāmies, jo līdz šim šī robeža bija ļoti krasa un asa. Tas ir gada garumā tapis, lai šie cilvēki pieņemtu to, ka šāda izstāde ir iespējama,” stāsta izstādes vadītāja.
Bez kristīgās tematikas šeit apskatāmas arī dabas, dzīvnieku pasaules fotogrāfijas, stikla un māla izstrādājumi. No metāla izveidots griežamais ratiņš, kuru kustinot, no metāla izveidots vīrietis brauc ar motociklu, un vēl daudz kas cits.
„Puisis, kurš uztaisīja šo ļoti skaisto šķīvi, dzīvē arī ir pielicis punktu kaut kam negatīvam. Tātad darbs ļoti apjomīgs,” turpina Skara.
Viņa rāda vitrīnu, kurā apskatāms liela izmēra no papīra veidots gulbis, apzeltīti trauki no makaroniem un koka kuģīši.
Turklāt, acīm baudot mākslu, vienlaikus iespējams dzirdēt arī katra mākslinieka individuālo un personisko stāstu.
„Visus šos cilvēkus esam uzrunājuši. Viņi mums stāstījuši, viņi mums atveduši šos darbus, un mūsu uzdevums bija to visu apvienot un dot citiem,” uzsver Skara.
Caur mākslu atbrīvot sevi
Vairāku darbu autors ir bijušais notiesātais Valentīns Karņejevs, kura gleznām raksturīgas košas krāsas, tā simbolizējot citādu skatu uz dzīvi pēc soda izciešanas, un katram viņa darbam ir kāds dziļi personisks stāsts. Turklāt tieši Karņejevs palīdzējis izstādē nonākt darbiem, ko veidojis kāds uz mūžu ieslodzītais.
„Tas viss ir redzams šeit. Krāsas. Es jums nevaru izstāstīt, tas ir jāredz. Viņam ir daudz ziedu motīvu. Tas nozīmē, ka viņam ir kaut kādas atmiņas, cerības, kas saistās ar kaut ko skaistu, dabu un tā tālāk,” uzskata izstādes vadītāja.
Cietumu kapelāns un mākslinieks Mārtiņš Krūklis uzteic ideju cilvēciskā līmenī stāstīt, ka visi esam vienādi, un uzskata, ka šajā izstādē bez kuratores sniegtajiem paskaidrojumiem neiztikt: „Cilvēkam, ienākot no malas, ir daudz jautājumu, turklāt viņš ir pilns ar saviem priekšstatiem un aizspriedumiem. Tieši tā, viņš varbūt pienāk un saka, kāpēc te ir noziedznieks blakus un mums kāds pazīstams mākslinieks? Kāpēc tā? Kāpēc viņiem jābiedrojas savā starpā? Tāpēc vajag skaidrot šo problēmu, kas saistīta ar noziegumu, ar kriminālu uzvedību. Tādam skaidrojumam būtu jāpavada šis projekts.”
Izstādes kuratore arī stāstīja, paši ieslodzītie un ar atkarībām sirgstošie cilvēki pēc izstādes sagatavošanas un savu radošo darbu pabeigšanas esot sacījuši, arī viņi paši pēc šiem darbiem kļūstot skaistāki.
Kapelānam Krūklim ir skaidrojums, kāpēc tieši māksla un praktiskās nodarbības šiem cilvēkiem ir tik ļoti nepieciešamas: „Bieži vien cilvēks nav spējīgs izteikt to, kas viņam ir iekšā, kas viņu sāpina. Varbūt pat viņš nezina, kas tas īsti ir, bet, darinot kaut kādus mākslas darbus vai dziedot, vai dejojot, caur emocijām, caur to ekspresiju, ko viņš veic, viņam ir vieglāk atbrīvot sevi, savu dvēseles stūri, kurā ir kaut kāds ļaunums ieperinājies. Ja viņš to dabū ārā, viņam ir vieglāk arī pašam saprast, kas tad ar mani notiek un kas man ir jādara.”
Izstāde apskatāma par ziedojumiem vēl līdz 30.novembrim, katru dienu līdz plkst. 18.00.
