"Tas sākums ir ļoti būtisks. Kad es sāku strādāt šajā salonā, iepazinusies ar kolekciju, es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju šo Kārļa Miesnieka gleznu, ko es biju redzējusi melnbaltu kaut kādos padomju laika izdevumos," kuratore Diāna Barčevska stāsta par Kārļa Miesnieka gleznu "Bāra bērni", kurā redzami divi cieši kopā sakļāvušies bērnu tēli, kuros jaušams kas ļoti trausls un no pasaules neaizsargāts.
Glezna kuratori piesaistījusi gan ar savu emocionālo vēstījumu, gan Miesniekam neparasto rokrakstu. Tā radies pirmais impulss izstādei par bērnu tēmu Latvijas glezniecībā: "Jā, un es padomāju, ka vajadzētu izgudrot izstādi. Pagāja daži gadi, tā doma joprojām eksistēja prātā. Un tad bija tā, ka mūsu salons, kā es lietoju šo smieklīgo teicienu, sāka vairoties."
Kad salona darbiniekiem vienam pēc otra sākuši dzimt bērni un mazbērni, Diāna Barčevska to uztvērusi kā zīmi, ka nu beidzot ir īstais laiks arī izstādei. "Tas, protams, tāds joks un nevis nopietns iemesls, bet katrā ziņā informācija tika apkopota, tika saprasts, cik tad ir mums šo darbu. Izrādījās - ir daudz darbu, kuru tēma ir bērni," norāda Diāna Barčevska.
Izstāde aptver laika posmu no pagājušā gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Ir ļoti interesanti vērot, kā mūsu spožākie meistari dažādos laikos interpretējuši bērna tēlu. Tā, piemēram, jūgendstilam raksturīgi, ka bērns simbolizē atjaunotni.
"Bērni kā tēls, kas simbolizē visu jauno. Tur bija arī tas augu valsts motīvs - viss, kas aug, plaukst, atjaunojas, tai skaitā arī bērni kā tēma, kuru mums simbolizē Jaņa Rozentāla darbs "Ganu zēnu pavasaris"," stāsta Diāna Barčevska.
"Es priecājos parādīt, ka mums ir ļoti nopietni autori šeit pārstāvēti - te redzams Oto Skulmes portretētais Džemmas Skulmes portrets, Konrāda Ubāna veidotais brālēna portrets, Hildas Vīkas darbi par šo tēmu," izstādi ieskicē kuratore.
Padomju laiks uzliek savu ideoloģijas zīmogu, un bērni bieži tiek atveidoti kā pionieri, kā tas redzams Aleksandras Briedes skulptūrā "Uz gaišo nākotni", vai arī kā kara veterānu mazbērni. "Birutas Baumanes darbs mani vienkārši apbūra ar savu nosaukumu, proti, "Vecais boļševiks Kārlis Ozols", 1965.gada darbs. Acīmredzot, tā ir viņa mazmeitiņa, kas redzama viņa klēpī," pauž Diāna Barčevska.
Izstādē apskatāmi arī Aleksandras Beļcovas, Jāņa Pauļuka, Leo Kokles, Ausekļa Baušķenieka, Eduarda Grūbes, Līgas Purmales un vēl daudzu citu spožu mākslinieku bērnu tematikai veltītie darbi. Pamatā intonācija ir gaiša, priecīga un maiguma pilna. "Bērns ir prieks, es domāju, ka tas te parādās. Dažādās intonācijās, bet es domāju, ka pārsvarā tā jau ir tāda nemainīga vērtība, ka bērns ir laime un prieks," teic Diāna Barčevska.
Tomēr ir arī vairāki ļoti spilgti darbi, kas pieskaras skaudrai un sūrai sociālai realitātei. To vidū ir par īstu stila pērli nosaucamā Jēkaba Belzēna glezna "Pilsētas mūros", kā arī jau pieminētā Jaņa Rozentāla glezna "Bāra bērni", kas ir klasika, aktuāla arī mūsdienu kontekstā.
""Bāra bērni" - šī glezna ir ar ļoti skumju intonāciju, bet tā ir viena no mūsu ikdienas ainām, kad daudzi bērni paliek bez vecākiem, jo vecākiem jādodas uz ārzemēm pelnīt iztiku. Mēs negribējām palikt pie skumjas nots, bet to nevar noliegt, ka šī tēma arī mūsdienās ir ļoti aktuāla un asa," norāda Diāna Barčevska.
Kolekcijas izstāde "Bērni - mūsu nākotne" Mūkusalas mākslas salonā būs aplūkojama līdz 8.augustam. Ieeja tajā ir bez maksas.
