Djomins Latvijas mākslā darbojas kopš 90.gadu nogales, bet viņa zvaigžņu stundas sākās 2009.gadā, kad viņš kļuva par pirmo Latvijas mākslinieku, kurš uzvarējis Londonā ''Saatchi Showdown'' konkursā. Šobrīd viņš ir jau trīskārtējs šī konkursa finālists.
Sergeja Djomina personālizstādē skatāmi gan pavisam jauni, šogad tapuši darbi, gan interneta vidē jau redzētas, bet līdz šim neizstādītas gleznas, kā arī daži pavisam agrīni veikumi. To vidū ir glezna ar nosaukumu „Kapsēta”, tapusi 1999.gadā. Djomins pats to raksturo kā niknu darbu, jo viņš bijis ļoti dusmīgs uz Mākslas akadēmijas pasniedzējiem, kuri nav ļāvuši akadēmijā pa vakariem gleznot. Darbā redzams izstīdzējis priežu sils, kurā melnē kapakmeņi ar pasniedzēju vārdiem, taču līdzās tiem arī akmens ar uzrakstu „Djoma” paša autora mūžībai:
„Tas bija studiju laikā. Man bija konflikti ar pasniedzējiem. Tāpēc šeit ir uzgleznoti kapi. Es atceros, es speciāli aizbraucu uz kapiem pie Ulbrokas, uztaisīju dažas bildītes. Un šeit uz akmeņiem ir rakstīts „Kampars”, „Auziņš”, „Naumovs” – visi mūsu pasniedzēji”.
Par spīti aizliegumam akadēmijas telpās uzturēties pēc sešiem vakarā Sergejs tur regulāri slēpās un gleznoja līdz vēlai naktij. Viņš strādāja nesātīgi daudz. Ja kursa biedriem skatēs bija aptuveni pieci gleznojumi, tad viņam tai pašā laikā ap 40. Pēc akadēmijas beigšanas bija dažādi posmi, bet atpazīstamība nāca līdz ar uzvaru ''Saatchi Gallery'' konkursā. Pēc tam Sergejs Djomins ''Saatchi'' finālā iekļuva vēl divas reizes.
Viena no raksturīgākajām tēmām ir cilvēka un varas attiecības, un tā turpinās arī jaunajos šogad tapušajos darbos.
Gleznā „Gada putns” redzams cilvēks un četri ērgļi virs viņa galvas gluži kā no ģērboņa izkāpuši. Šis cilvēks nolēmis stāties pretī varai, kas ar viņu manipulē, taču - kā uzzināt, kurš no četriem ērgļiem ir īstais:
„Mūsdienu vara ir konkrēta, bet diezgan amorfa. Agrāk mēs zinājām, ka ir karalis, kaut kādi konkrēti cilvēki. Bet tagad tie konkrētie cilvēki arī mainās visu laiku. Un mēs pat nezinām, kurš no viņiem ir atbildīgs. Agrāk varēja piemēram atentātu uztaisīt. Tagad cīnīties ir grūtāk”.
Tēma par mūsdienu pasaules kārtību turpinās arī gleznā „Divi kroņi zem vienas cūkas”. Tajā redzami divi sarkanā mīkstā dīvānā sēdoši savdabīgi karaļi, virs kuru galvām karājas glezna ar cūku zeltītā rāmī:
„Es atceros bija tāda filma par revolūciju. Matroži un zaldāti sēdēja tur pilī, pārstāvot it kā jauno varu. Es šo ainu ieliku mūsdienu situācijā. Te redzama jaunā vara, jaunie karaļi, grūti pateikt, kas viņi šodien ir par spēkiem. Bet cūka – tā ir mūsu Rietumu civilizācija. Pasīva. Agrāk mūsu civilizācija bija daudz agresīvāka, ekspansīvāka. Bet tagad mūsu ideāli ir vairāk kā tā glezna ar cūku pie sienas”.
Cūka kā Rietumu civilizācijas simbols redzama arī gleznā ar ironisku nosaukumu „Deja”, kas atspoguļo šobrīd tik aktuālo Rietumu un Austrumu civilizāciju sadursmi. Cūka ar zobiem iekodusies kāda par viņu daudz sparīgāka personāža galvā, kurš savukārt cērt dunci cūkas izplūdušajās miesās:
„Austrumi un Rietumi – katram sava vīzija. Katrs grib iznīcināt vai pakļaut savai varai otru. Mēs nezinām, vai tur būs uzvarētāji vai nebūs”.
Līdz ar izstādi klajā nāk arī autora pirmais darbu katalogs-grāmata „„Sergey Dyomin Nr.1”, kurā vienkopus plašā klāstā redzami viņa darbi, stāsta galerijas „Bastejs” vadītāja Baiba Morkāne:
''Māksliniekam grāmata nr.1 ir milzīgs notikums, tas nenotiek bieži. Sergejam tas ir pirmais nopietnais katalogs. Vislielākā pateicība Anita Vanagai par tekstu, kas ir unikāls. Sergeju atceros, kad viņš bija students, nesa savas bildes... Ir tāds stāsts, ka es viņu esmu aizsūtījusi ar bildēm atpakaļ, teikdama, ka neizlikšu, tad esot 10 gadus turējis mājās savus darbus... Es ceru, ka tagad esmu savu vainu izpirkusi.''
Dzīve ir tik nopietna, ka reizēm gribas par to vienkārši pasmieties – arī tā sarunā saka pats Sergejs Djomins, un daudzos viņa darbos var samanīt labu tiesu ironijas un arī pašironijas.
Viņa jaunā personālizstāde skatāma galerijā „Bastejs”.
