Galvenā izstādes norišu vieta – Biennāles dārzi un Arsenāla industriālais komplekss – 12. gadsimta bijušās kuģubūvētas un ieroču noliktavu ēkas. Katru gadu palielinoties dalībnieku skaitam, visas izstādes vairs nevar notikt sākotnējā vietā, tāpēc tās ir izkaisītas pa visu pilsētu. Piemēram, Igaunijas un Lietuvas valstu paviljoni bija iekārtoti baznīcās. Savukārt Latvijas paviljons atrodas Arsenālā starp Albānijas un Islandes paviljoniem.
"Es esmu ļoti iepriecināta šeit būt, šogad gaidīju biennāli, jo tiek reprezentētas pamatiedzīvotāju kopienas. Ir lieliski redzēt šīs ciltis, komūnas, kas nav rādītas iepriekš šādā mērogā mākslas pasaulē. Mēs ar māsu redzējām arī citus paviljonus, Vācijas un Francijas. Francijas paviljons arī bija mans favorīts, bet mēs esam tikai sākumā, mums vēl ir daudz, ko redzēt un pētīt," ar atziņām dalās biennāles apmeklētāja Kārena no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Venēcijas biennāles apmeklētājs no Brazīlijas Fernando saka: "Es tikko ierados, tikai vēl tveru sajūtas, un tas ir apbrīnojami, tas ir veids, kā kaut nedaudz atbrīvot prātu no tā, ko redzam ikdienā, un sākt skatīties uz pasauli dažādos veidos. Tāpēc tas ir diezgan forši!"
Džaveds no Bangladešas par savu apmeklējumu teic: "Tā ir brīnišķīga iespēja redzēt dažādu valstu paviljons. Es esmu no Bangladešas, plānoju šovasar braukt uz Latviju un ceru aplūkot jūsu paviljonu šeit, Arsenālā. Tas ir aizraujoši redzēt māksliniekus no dažādām pasaules malām – šī ir olimpiskā māksla, jauka vieta. Man bija iespēja aplūkot vairākus paviljonus Giardini dārzos, satikt mākslas kritiķus un dzirdēt viņu reakciju. Tā ir brīnišķīga perspektīva, kad cilvēki atgriezīsies mājās pēc prāta aktivizēšanas."
Šogad Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles kurators, Sanpaulu mākslas muzeja direktors Adriano Pedroza par biennāles virstēmu izvēlējies "Svešinieki visur". Tai ir vairākas nozīmes – lai kur jūs dotos, vienmēr sastapsiet ārzemniekus, un lai kur pats atrastos, vienmēr dziļi sevī jutīsies kā ārzemnieks.
Mākslas zinātniece un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule par kuratora izvēli stāsta: "Šinī reizē viņš ir izcēlis saulītē tā saucamās globālās dienvidu puses kultūras, tos māksliniekus, kurus nevis pasaule uztver par izciliem, bet tos māksliniekus, kuri šīs kopienas, šīs tautas, šīs valstis uztver par izciliem. Ar to šī biennāle un šīs biennāles kuratora izstāde ir ļoti īpaša."
Mākslas zinātniece un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska atzīmē: "Izstāde, tieši kuratoriālā sadaļa, ir ārkārtīgi strukturēta ir viegli uztverama. Protams, viņa fokuss ir Latīņamerika, bet viņš ir izcēlis gaismā ļoti daudz nezināmu autoru. Faktiski izstādes lielākā daļa ir autori, kuri nekad nav Venēcijas biennālē bijuši. Ļoti daudz ir glezniecības, mākslas, kura jau ir aizmirsta – tradicionālā sešdesmito, septiņdesmito gadu māksla, naivā māksla. Tās ir tās teritorijas, kuras agrāk nebija galvenajā biennāles virzienā. Tā ka tā ir ļoti konkrēta kuratoriāla ievirze un ļoti spēcīga izstāde. Varbūt vairāk tradicionāla nekā citas, bet es novērtēju kuratora konsekvenci."
Astrīda Rogule tikmēr piebilst, ka uz viņu dziļu iespaidu atstāja Polijas valsts žests uzaicināt ukraiņu mākslinieku grupu: "[Mākslas darbu veido] skumja karaoke par tiem iespaidiem, kurus ir atstājusi bombardēšana – tieši tās skaņas. Tas ir ļoti emocionāls darbs. Vēl man ļoti patīk Austrālijas paviljons, kur aborigēni meklē savu ciltskoku un kurš aiziet Piena ceļā, pirmo reizi iegūstot ļoti daudzas liecības, kādā nāvē miruši viņu senči."
Pozitīvas emocijas mākslas zinātniecē raisījis šveiciešu mākslas darbs: "Man bija ļoti jautri Šveices paviljonā, kurš ar tādu milzu kiču, jautrību un ironiju parādīja mākslinieku mīlestību uz Šveici kā konfederālu zemi. Protams, visiem ļoti dziļu iespaidu atstāja vācu paviljons, bet es gribu teikt, ka šodienas labākais paviljons vispār ir Igaunijas paviljons, kur ir Edīte Karlsone ar savu "Hora lupis". "Vilku stunda" – tā ir stunda, kad zvēri nāk ārā, pirms kļūst galīgi tumšs, un šeit ir tādas apokaliptiskas vīzijas par to, kas var notikt ar mums, kad barbari uzvar civilizāciju."
Inese Baranovska par saviem favorītiem stāsta: "No paviljoniem, jā, ir britu paviljons, lielisks vācu [paviljons]. Var redzēt, ka māksla spēj reflektēt par smagām tēmām, nopietnām tēmām ļoti emocionāli.
Kopumā šī biennāle ir emocionāla, jūtīga, arī runājot par tādām kvīru tēmām un citām. Šeit nevienam nav vēlēšanās oponēt, pārsteigt, kaitināt, tā ir drīzāk par cilvēciskumu.
Vispār, ja cilvēce saglabās savu humāno dabu, tad varbūt pasaule tiks glābta un māksla spēj mūs pacelt."
Mākslas zinātniece un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede par saviem iespaidiem teic: "Šobrīd vispaliekošākā, ķermeniskā un intelektuālā pieredze ir bijusi, apmeklējot Vācijas paviljonu un piedzīvojot arī šo performanci, kas vēsta par pietiekoši apokaliptisku scenāriju. Taču tajā pašā laikā kuratori un mākslinieki ir izvēlējušies raisīt kādu cerības dzirksti, ja mēs sekojam līdzi norādei, kā šis paviljons ir jāapskata. Taču vakar, pieredzot šo performanci, palika ļoti spēcīga, saviļņojoša sajūta, sevišķi arī pēc tam apmeklējot Ukrainas mākslinieku grupu "Open", kas šobrīd tiek eksponēti Polijas paviljonā."
Latvijas dalība Venēcijas mākslas biennālē aizsākās 1999. gadā. Iepriekšējā reizē mūsu valsti spilgti pārstāvēja keramiķu duets Skuja Braden un ekspozīciju organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Šogad to veido kultūras notikumu aģentūra "Indie", kas Latvijas paviljonā izstāda mākslinieces Amandas Ziemeles skulpturālās gleznas. Ekspozīcijas nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas Edvīna Abota novelē "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās."
Latvijas kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") par dalību saka: "Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs notikums – gan lokāli, gan starptautiski, jo dalība šādos notikumos ļauj runāt par Latviju un ļauj izskanēt Latvijas balsij starptautiskā līmenī, kas šodienas globālās konkurences apstākļos ir arvien svarīgāk. No tā, ko esmu redzējusi, man jāsaka, ka Amandas Ziemeles darbi patīkami izceļas un iekļaujas kopējā ekspozīcijā, un viņas darbi tiešām ir uzmanību piesaistoši un neparasti. Šie milzīgie vides objekti, kas ir gleznas, piesaista uzmanību, un tas ir kaut kas svaigs, atsvaidzinošs, pārsteidzošs un ne uzreiz saprotams. Tas ir tas, kas cilvēkiem liek atgriezties un padomāt."
Venēcijas mākslas biennāle saistās ar ļoti ļoti daudziem apmeklētājiem un vēl vairāk – ar mākslas idejām. Tas nozīmē, ka tas prasa laiku, iedziļināšanos, interesi. Noteikti ir vērts vairākas dienas pavadīt Venēcijā.
Venēcijas biennāles 60. starptautiskā mākslas izstāde apmeklētājus gaida līdz 24. novembrim.
