Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Stikla pērļu tapšanā visvairāk savulaik izmantoja tās stikla detaļas, kas bija palikušas pāri no mozaīku veidošanas, tādi mazi stikla kubiciņi. Mūsdienās mēs izmantojam speciālus stikla māksliniekiem sagatavotus stikla stienīšus. "Lampwork" tehnikā pats galvenais ir ļoti spēcīgs deglis: manā deglī deg kopā divi degļi – skābeklis un propāns, kas rada pietiekami augstu temperatūru un ļoti koncentrētu liesmu, kurā varu kausēt stikla stienīti.
Pati pērle top, tiekot uzsēdināta uz tērauda iesmiņa, kura gals ir iemērkts speciālā separatorā – tas ir materiāls, kas vēlāk izšķīst ūdenī, bet kurš ir karstumizturīgs. Uz šīs serdītes uzsēdinu savu pērli un veidoju tās dizainu atkarībā no savas ieceres.
Izmantojot šo pašu degli, varu pērles veidot dažādās tehnikās. Varu izpūst nelielas vāzītes vai Ziemassvētku rotājumus, vai kādas pērles, kas ir lielas, masīvas, bet ar tukšu vidu.
Varu veidot mazas figūriņas, varu manipulēt ar stiklu ar īpašiem instrumentiem, kuriem jābūt no izturīgiem materiāliem. Ierastākais materiāls, kas var tikt galā ar stiklu, ir nerūsējošais tērauds, bet man ir arī misiņa un grafīta speciālie instrumenti.
Ir mākslinieki, kas izmanto īpašas formas, kurās izkausēt pērles pēc precīziem parametriem. Visizplatītākais materiāls, ko izmanto stikla pērļu rotāšanā, ir tā saucamā stikla stīga, kas rodas no tā, ka izkausēta stikla stienīša gabalu izvelkam ar standziņām tievā un smalkā stīdziņā, ko vēlāk atdzesē, un ar tās palīdzību uz stikla var izveidot gan dažādus rakstus – gan pumpiņas, gan valnīšus, gan kādus citus elementus, ko mākslinieks iecerējis.
Pats svarīgākais "lampwork" tehnikā ir noturēt pērli gana siltu, lai tā nesasprāgst no temperatūras šoka, un gana vēsu, lai tā nemainītu savu formu pretēji tai, kā tu esi to iecerējis. Un noteikti īstajā laikā ir arī pareizi jāatdzesē. Bet pirms atdzesēšanas tā ir jānorūda. Pērle jāievieto īpašā krāsnī, kura ir noregulēta uz apmēram 510 grādiem, un šajā krāsnī katra stikla pērlītes molekula var harmonizēties jeb norūdīties. Jo katra stikla pērlītes daļa vairāk vai mazāk ir saskārusies ar karstāku vai vēsāku liesmu: daļa no pērles ir siltāka, daļa ir aukstāka, un tas rada pērlītē spriedzi. Taču, ievietojot pērles krāsnī ar 510 grādu temperatūru, visas stikla molekulas sāk vibrēt vienā un tajā pašā frekvencē, nodrošinot to, lai pērles būtu gana stipras arī pēc tam, kad tās būs atdzisušas. Šādi norūdītu pērli nav bail nomest zemē, un nav jāraizējas, ka tā piedzīvos temperatūras svārstības. 510 grādi ir temperatūra, kurā stikls ir pietiekami silts – lai tas nebūtu vēl pavisam sastindzis, bet pietiekami mīksts, lai molekulas savā starpā varētu saskaņoties.
