Valsts simtgadē plāno izdot jaunu enciklopēdiju par Latviju

Iecere par Latvijas enciklopēdijas veidošanu konceptuāli janvāra nogalē atbalstīta Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā. Sadarbībai ar Kultūras ministriju izvirzīta deputāte Janīna Kursīte, kura norāda, ka iesākumā jāatlasa un jāatjauno enciklopēdijas kolektīvs, kāds bijis arī, topot PSRS enciklopēdijai. Komandā jādarbojas gan doktoriem, gan jaunās paaudzes ekspertiem Latvijas zinātnē, kultūrā un vēsturē. Turklāt sākotnēji apjomīgā enciklopēdija par Latviju varētu būt elektroniskā versijā.

Kursīte stāsta, ka jau klusu ieceru līmenī iedomājusies enciklopēdijas sadaļas:
Izmaiņas Latvijas ainavā pa 100 gadiem; Latvijas tauta, arī Latvijas minoritātes un lībieši latvijā; latviešu valoda un izloksnes; vēsture tai skaitā pretestības kustība, nacionālie partizāni, distenti; tausaimniecība; kultūra un māksla, tai skaitā literatūra un kino.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš skaidro, ka Latvijā ir enciklopēdistu tradīcija, kas iestiepjas vairāk nekā simt gadu pagātnē, turklāt apaļajās valsts jubilejās tapušas enciklopēdijas arī valstiskā līmenī. Lielākoties šādas grāmatas tapušas vairākos sējumos un arī šobrīd vēl top. Taču Stradiņš atzīst, ka zinātnieki enciklopēdiju veidošanā iesaistās kūtri, jo ir aizņemti savās jomās un augstskolas ir ļoti sadrumstalotas Latvijā, lai visi spētu kopā sanākt. Turklāt šādam darbam ir jābūt arī apmaksātam, nevis jābalsta tikai uz entuziasmu.

“Es domāju tai ir jābūt dzīvai, protams varētu būt sākumā virtuālā veidā. Tā ir viena tāda enciklopēdija. Nosatabilizētie fakti tomēr paliek drukātā veidā noteiktā sējumu skaitā.  Latvijai ir vajadzīga enciklopēdija. Šis darbs diemžēl nebūs enciklopēdija. Tas var būt pārskats, par latvijas un latviešu sasniegumiem, šādā ierobežotā laika periodā. Kaut gan 1918.gadu tas bija pats pasaules kara beigas to nevar atraut no visiem pasaules kara notikumiem, to nevar atraut no piektā gada revolūcijas, un galu galā to nevar atraut no jaunlatviešu posma,” saka Stradiņš.

Ideju kopumā akadēmiķis atbalsta, taču bažījas, ka kvalitatīvu nacionālo enciklopēdiju nevar paspēt uztaisīt līdz 2018. gadam. Tiesa gan, šādai enciklopēdijai rezultātā jābūt pieejamai katrai ģimenei arī Latvijas laukos.

“Nacionālā enciklopēdija tas ir nacionālās identitātes būtisks elements. Tāpat kā naconālais teātris, tāpat kā nacionālā bibliotēka. Tauta kurai nav savas modernas vai kaut cik mūsdienīgas nacionālās enciklopēdijas nav pilnvērtīga tauta,” uzskata Stradiņš. Viņš arī norāda uz iedzīvotāju paradumu izmaiņām, ka ļoti daudzi nelasa grāmtas vispār.

Savukārt jauno tehnoloģiju eksperts, žurnālists Juris Kaža skaidro, ka šādai virtuālai enciklopēdijai būtu autoritāte sabiedrībā, ja to patiešām veidotu īpaši atlasīti eksperti Latvijā. Internetā jebkāda materiāla reitingus ceļot tieši uzticība informācijas avotam. Taču, lai arī cik sena nebūtu enciklopēdiju tradīcija, mūsdienu sabiedrībā tai ir jābūt arī dinamiskai. Tā, piemēram, tai būtu ātri jāreaģē, ka ievēl jaunu valdību vai prezidentu, Latvijā ievieš vai neievieš eiro. “Tie tiktu iekļauti varbūt ne tik ātri kā Wikipēdijā, tajā pašā dienā, bet mazliet apdomīgāk strādājot vismaz dažu dienu vai nedēļas laikā,” pieļauj Kaža.

Eksperts vēl secina, ka nākotnes enciklopēdijas lietotāji galvenokārt būs jaunieši un bērni, tādēļ tai noteikti jābūt arī interaktīvai, izmantojot dažādus vizuālus materiālus - foto un video.