Latviešu literatūras cienītāju uzmanību vēsturniece vispirms piesaistīja, samērā asi izsakoties par dažu nesen publicēto vēsturisko romānu faktoloģiskajām neprecizitātēm.
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze ar humoru atzīmē, ka šo iebildumu dēļ ieteicis pētniecei pie rakstīšanas ķerties pašai. Tikko “Apgādā Zvaigzne ABC” laists klajā viņas debijas romāns “Vēstule ar pielikumu”, kas jau pāris nedēļas pēc parādīšanās veikalos iekļuvis pirktāko grāmatu TOP 10 vairākos grāmatnīcu tīklos.
“Vēstule ar pielikumu” ir apjomā neliels (nedaudz virs 200 lappusēm) romāns, kas liek apstrīdēt pieņēmumu, ka par Latvijas 20. gadsimta vēsturi nu jau zināms viss.
Liekot lietā ilggadīgo pieredzi darbā ar dokumentiem un cilvēkstāstiem, autorei ir izdevies radīt tekstu, kas ir nevis sausi faktoloģisks, bet gan aizkustinoši cilvēcisks un emocionāls.
Romāna lielais pluss ir nesamākslotais, vienkāršais, bet vienlaikus emocionāli piesātinātais vēstījums: precīzas detaļas, trāpīgi izvēlēti vārdi un absolūti ticamā vēstītājas balss šī darba lasīšanu padara par ko vairāk nekā tikai iepazīšanos ar kārtējo skaudro Latvijas vēstures epizodi – tā kļūst par emocionālu pārdzīvojumu, it kā romāna varoņus būtu pazinuši arī mēs paši un viņu likteņi būtu nesaraujami savīti ar mūsējiem.
Sižets ir vienkāršs – trīsdesmito gadu beigu Rīgā sastopas un iemīlas jauna sieviete un vīrietis, kura izcelsme saistīta ar baltvāciešiem. Mīlestības dēļ viņš neizmanto iespēju pirms kara doties uz Vāciju, un jau gadu vēlāk abu jauniešu dzīvēs postoši ienāk okupācijas vara.
Romāns skaudri un atklāti vēsta par to, ar kādiem paņēmieniem rīkojās Valsts drošības komiteja (VDK jeb čeka), lai iegūtu sev vēlamo informāciju un aizturētu režīmam nevēlamus cilvēkus, cik liela bija iespēja varas ceļā nonākt nejauši un kādu motīvu vadīti visbiežāk rīkojās bēdīgi slavenie ziņotāji.
