Vaicāts, kur Māris šobrīd atrod dzīves skaistumu, dzejnieks atbild: "Tas skaistums ir tas, ka nav tā trauksme, kas bija agrāk. Kaut kāda sevis meklēšana, vietas meklēšana vai interešu meklēšana." Šobrīd Gaiķu Māris ir dārznieks un sastopams Vērmanes dārzā, kā arī jau gandrīz desmit gadus dzejnieks uzturas Rīgā. Izdot krājumu "Traka lapsa pār ceļu" dzejnieku pamudinājis draugs, novadnieks un izdevējs Valters Dakša, kurš piedāvājis arī esošo dzejas krājuma nosaukumu. "Šīs grāmatas pirmais nosaukums bija "Mirst mana pasaku govs", [..]. Mēs sākām maketēt un likt kopā, un tad kaut kā mēs nonācām pie domas, ka pietiek jau tās nāves un tās miršanas, ka varētu kaut ko savādāku," skaidro Gaiķu Māris. Dzejoļu krājumā ietvertais cikls par govi ir veltījums dzejnieka jau mūžībā aizgājušajai mātei.
Komponists Ģirts Bišs skaņdarbam "Rītausmai degošie vārdi", ko izpilda Radiokoris un kamerorķestris "Sinfonietta", izmantojis Gaiķu Māra dzeju. Bišs uzaicinājis teksta autoru uz koncertu, kurā notika skaņdarba pirmatskaņojums, un to Māris atceras ar saviļņojumu: "Sēdēju pārpildītā Pēterbaznīcā, pašā pēdējā rindā, un asaras tecēja no pārsteiguma."
Dzejas krājuma "Traka lapsa pār ceļu" vecākais dzejolis datējams ar 2002. gadu, savukārt nodaļu nosaukumi tapuši, iedvesmojoties no apceļotajām vietām. Nodaļa "Orfejs" tapusi pēc viena no Orfeja alu apmeklējumiem, kuras atrodamas Grieķijā, Turcijā un Bulgārijā. "Nokāpt Orfeja alā, tā ir gandrīz 100m dziļumā, un tur paliek auksts, tad siltāks, mitrāks, tad nāk tvaiki un visas brilles apraso. [..] Tā sajūta ir, ka esi ļoti tuvu Aīda valstībai," stāsta Gaiķu Māris.
Dzejā Gaiķu Māris debitēja 2006. gadā ar krājumu "Mugursoma", togad viņš ieguva Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju, nākamais krājums "Gribu ēst" sekoja 2011. gadā, līdz nupat iznākušajam – "Traka lapsa pār ceļu" – bija jāpagaida 12 gadi.
