"Dvēseļu gūstā"
Romāna "Dvēseļu gūstā" priekšvārdā autore Dace Rībena padalās ar lasītājiem, kas bijis viņas iedvesmas avots, un tā ir mūzika. Šajā gadījumā pat ļoti konkrēta mūzika – amerikāņu rokgrupas "30 Seconds To Mars" izpildītās dziesmas. Pirmo reizi vienu no grupas videoklipiem televīzijā viņa ieraudzīja pirms aptuveni 20 gadiem, un, kā viņa pati saka – viņu tas "aizrāva ciet. Un pamatīgi".
Drīz vien viņa iepazinās ar visu grupas daiļradi, mīļākās dziesmas ierakstīja kompaktdiskā un ļoti, ļoti daudz klausījās, un ikreiz tās viņā raisīja ārkārtīgi spilgtas fantāzijas ainas un veda iztēles ceļojumos, un vienā brīdī viņa sāka tos arī pierakstīt. Tas tad arī impulss grāmatai "Dvēseļu gūstā", ko arī raksturo ļoti augsts fantāzijas lidojums, kurā realitāte cieši savijas ar pārdabisko un mistisko.
Tā kā mūzika, kas grāmatai iedvesmoja, autorei cieši saistījās ar sarkano un melno krāsu, tad šīs krāsas burtiskā un pārnestā nozīmē dominē ar romānā. Arī grāmatas vizuālais tēls ir ieturēts tieši šajās krāsās. Vēl svarīgi, ka autore grāmatas beigās publicējusi arī dziesmu sarakstu, kas viņu iedvesmoja konkrētām grāmatas nodaļām, tāpēc lasītājs, ja vien vēlas, var, nodaļu lasot, fonā uzlikt konkrēto dziesmu un tādējādi varbūt vēl vairāk pieslēgties teksta vēstījumam.
Grāmatas stāsts aizved uz kādu senu tempļu pilsētu, kurā pie varas nācis jauns valdnieks, iepriekšējā imperatora dēls. Viņš ievieš jaunu kārtību – šķiež kaudzēm naudas, lai agrākos tempļus un ēkas pārvērstu buduāros un salonos un iznīdētu tēva iedibinātos likumus un paražas, tās aizstājot ar baudu un bagātību slavinošām normām. Bagātie tad arī šajā pilsētā gluži vai slīkst baudu neprātā un pārsātinājumā, par ko arvien vairāk maksā vienkāršā tauta, arvien vairāk savukārt grimstot nabadzībā. Romāna galvenā varone ir jauna meitene Marī, viena no dejotājām, kurai ar saviem deju priekšnesumiem ir jāizklaidē imperators un viņa viesi. Viņu apvij kāds liels noslēpums, kas lēnām atšķetinās romāna gaitā, un tam ir visciešākā saistība ar romāna visbaisāko tēlu Sairusu. Viņš ir Imperatora padomnieks, un no viņa bailēs trīc teju ikviens pilsētas iemītnieks, jo viņam ir gandrīz vai neierobežota vara pār cilvēku dvēselēm.
Es domāju, katram lasītājam par romāna vēstījumu varētu būt sava interpretācija, es to uztvēru kā līdzību par to, kas notiek ar kādu cilvēku sabiedrību, ja (simboliskā nozīmē) tempļus tā pārvērš par izklaides un baudas vietām, priekšplānā izvirza savtību, egoismu un melus. Romāns dod arī atbildi, pie kāda rezultāta tas noved, un tā noslēgums – lai arī gana skaudrs, tomēr ir vērsts uz cerību.
"Pārēšanās ābece"
Leldes Jaujas jaunākais romāns "Pārēšanās ābece" savukārt neved ne uz kādu tāltālu un senu pilsētu, bet norit tepat un tagad, bet savā ziņā arī tas ir par cīņu. Proti, ja Rībenas grāmatā notiek cīņa par cilvēku dvēselēm, tad Jaujas romānā – tā ir cīņa ar negausību ēšanā.
Bet, protams, "Pārēšanās ābece" ir pilnīgi cita rakstura grāmata, tās galvenā varone ir Ita, kura par sevi ar krietnu pašironijas devu atzīst, ka pārēšanās ir viņas krusts, viņas līdzgaitniece un viņas labākais bezkājainais draugs. Kā ar šo "draugu" cīnīties, un vai tas vispār iespējams? Uz šiem jautājumiem autore gluži kā detektīvs meklē atbildi, bet jāteic, šis detektīva ceļš ir klāts lieliem ērkšķiem. Piemēram, uzzināsim, kā viņai veicas, kad viņa izaicina sevi uz dažādām ēšanas sporta disciplīnām – lēnēšanu, pārtraukto gavēšanu, apzināto ēšanu un daudzām citām, vai ko viņai dod iesaistīšanās "Figūras draugu" programmā vai tas, ka viņa nokrāso virtuves sienas ēstgribu vājinošā krāsā.
Ēšana, lai gan uzskatāma par galveno caurviju tēmu, šajā romānā ir tikai viens no aspektiem, caur kuru autore mums rāda jaunas, veiksmīgas un talantīgas sievietes ikdienas dzīvi. Darbs, kolēģi un vairāk vai mazāk nopietnas attiecības te arī ieņem stabilu un nopietnu vietu.
