Rīgā ir gandrīz 5300 valsts kultūras pieminekļu, kuru saimniekiem normatīvi liek tos saglabāt sabiedrības interesēs. Rīgas dome nolēmusi iet talkā, sedzot ne vairāk kā pusi no atjaunošanas izmaksām.
"Šis ir tas gadījums, kad Rīga pārņem no citām pašvaldībām pieredzi, kas saistīta ar sadarbību ar privātiem," stāsta Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"). "Ja mēs trenkājam visus, kuri neuztur savus īpašumus, liekam dubultās nodokļu likmes dažādiem graustiem un neuzturētām ēkām, tad mēs redzam, kur šo naudu var novirzīt, sekmējot tos, kuri grib savus īpašumus savest kartībā. Tā nebūtu nodokļu maksātāju nauda, tā būtu nauda, ko iekasē par paaugstināto nodokļu likmi, un attiecīgi pirmajā projekta gadā tie varētu būt aptuveni 300 000 eiro."
Rīgas plānus uzteic Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris norāda, ka, piemēram, Lietuvā vēsturisko namu saimniekiem palīgā dodas valsts, bet pie mums Asaris slavē Kuldīgas pieredzi, īpaši veco durvju atjaunošanā.
Plānots, ka Rīga dotēs līdz 14 tūkstošiem eiro fasādes atjaunošanai vai nama konservācijai un līdz 5000 eiro par atsevišķām detaļām. Tas ir adekvāts atbalsts, vērtē dekoratīvo elementu atjaunošanas amata meistars Roberts Vecums-Veco.
RD jauno kārtību sola ieviest ar nākamo gadu, īpaši cerot uz to māju sakārtošanu, kas pieder vairākiem dzīvokļu kopīpašniekiem, nevis vienam lielam īpašniekam vai attīstītājam. Nākamajā gadā, kad gaidāmas arī pašvaldību vēlēšanas, atbalstu varētu domāt arī palielināt, norāda RD.
