Kā jau esam vēstījuši, pavisam konkursā tika saņemti seši priekšlikumi - Latvijas karogs Ventas upes līkumu formā, cilvēks - dižozols, Tālavas taurētājs, bronzas skulptūra, cilvēks ar sauli krūtīs un kalns ar velniņu.
Konkursā ar veicināšanas balvām tika atzīmēts vides objekts ar gaismas elementiem un dabas tēliem jeb kalns ar velniņu (300 eiro), kā arī Ēvalda Valtera bronzas skulptūra (200 eiro) un piedāvājums ar Latvijas karogu Ventas upes līkumu formā (100 eiro), kuru par piemērotāko balsojumā bija izvēlējušies iedzīvotāji. Tomēr godalgotas vietas konkursā netika piešķirtas. Atbilstoši konkursa nolikumam darbi tika vērtēti, nezinot autoru vārdus. Tie tiks atklāti atsevišķā pasākumā 20.aprīlī Kuldīgas novada domē.
Žūrijas komisijas sēdē Ēvalda Valtera dēls Raits Valters sacīja, ka no iesniegtajiem priekšlikumiem viņu uzrunājis kalns ar velniņu, jo tas šķitis tēva garam atbilstošākais. Viņš dalījās atmiņās par neskaitāmajām reizēm, kad Valters izjokojis savus kolēģus. "Pēc dabas viņš bija tāds velnišķīgs, ēverģēlīgs. Ja mēs gribam cilvēku parādīt pēc būtības un ar moderniem līdzekļiem, tad nevajag pieturēties pie standarta tēla. Vienīgi mani neuzrunā novietojums Liepājas ielā," sacīja Raits Valters.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis savā izvērtējumā uzteica Valtera bronzas skulptūru. Viņaprāt, šim darbam piemīt personības simboliskās un konkrētās nozīmes atklāsme. "Skulptūras pamatne ir ideāla, jo ilustrē skatuves grīdu. Tā nav postaments, bet Ēvalda Valtera būtības atklājējs - aktieris strēlniekos un dzīvē, leģendārs cilvēks savā profesijā," norādīja Spārītis.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kura vadīja žūrijas komisijas darbu, uzteic iedzīvotājus par lielo aktivitāti balsošanā par piedāvātajiem variantiem, kā arī viedokļu izteikšanā klātienē, pa tālruni, internetā un sociālajos tīklos.
"Žūrijas komisijā, ieklausoties Ēvalda Valtera dēla Raita viedoklī, sākotnēji nosliecāmies par labu vides objektam, kas ataino nelielu uzkalniņu ar tam blakus uz soliņa sēdošu velniņu. Taču saprotot, ka daļai kuldīdznieku šāds risinājums šķiet nepieņemams, 13.aprīlī apspriežoties atkārtoti, nolēmām izsludināt jaunu konkursu izcilā novadnieka piemiņas iemūžināšanai Kuldīgā," skaidroja Bērziņa.
Uz to iedrošinājis arī Ojārs Spārītis, atgādinot, ka, piemēram, Brīvības pieminekļa atveids savulaik atrasts tikai ar trešo piegājienu. Tāpat Spārītis aicina kuldīdzniekus apzināties, ka Ēvalds Valters nepieder tikai Kuldīgai, viņš ir tuvs latvieša dvēselei, ikviens arī gribēs atbraukt un ieraudzīt savu Valteru.
Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā reģistrēti 1188 iedzīvotāju balsojumi. Visvairāk balsu nodots internetā pašvaldības mājaslapā, kur saskaitītas 1092 balsis. Klātienē aplūkot planšetes, kurās attēloti iesniegtie piedāvājumi, un nobalsot bija ieradušies 66 kuldīdznieki. Viedokli bija iespējams paust arī laikraksta "Kurzemnieks" mājaslapā. Kopumā visvairāk balsu - 648 - saņēma risinājums ar Latvijas karogu, savukārt no klātienē balsojušajiem visvairāk nosliekušies par labu bronzas skulptūrai, kas atveido Ēvaldu Valteru uz neliela skatuvi simbolizējoša postamenta.
Konkurss par Ēvalda Valtera pieminekli tika izsludināts šī gada februārī. No valsts budžeta novada pašvaldībai piešķirti līdzekļi tieši šādam mērķim.
