2015. gada 11. jūlijs. 11. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā samaņu zaudēja daudzi, 17 bērnus nogādāja slimnīcā. Izglītības ministre drošības labad svētku gājienu atcēla, par to saņemot asu kritiku. Jo īpaši tāpēc, ka informācija tika izplatīta nakts vidū. Tomēr daudzi kolektīvi, arī svētku rīkotāji gājienā devās. Notikušā izvērtēšanas komisija vienu noteicošu bērnu veselības problēmas cēloni tā arī nenoskaidroja.
Vasaras beigās vairākas valsts atbalstītas kultūras iestādes pārsteidza valdības lēmums, ka vairākām kultūras iestādēm valstij jāatdod peļņa.
Sašutumu raisīja absurds. Kamēr Leļļu teātrim bija jāatdod nopelnītie 10 tūkstoši, Ceļu satiksmes drošības direkcija nopelnītos vairāk nekā miljonu eiro drīkstēja paturēt. Pēc plašām diskusijām, valdība lēmumu mainīja un kultūras nozares kapitālsabiedrības naudu varēja izlietot savām vajadzībām.
Kaislības arī ap Okupācijas muzeja piebūvi. Zibakcijas par baltā "Nākotnes nama" celšanu, un arhitekta Gunāra Birkerta ieceres pretinieku – apmēram 20 arhitektu – manifesti pret to.
Kad būvēs, kas būvēs un cik tas izmaksās, joprojām aktuāls jautājums. Valsts nekustamo īpašumu izsludinātais iepirkuma konkurss ilgs vismaz līdz nākamā gada 19. janvārim.
2015. gads satricināja arī Latvijas literatūras nozari. Par nekārtībām grāmatvedībā Latvijas Literatūras centram un tā vadītājam Jānim Ogam nācies samaksāt ar biedrības likvidāciju, paliekot parādā Kultūrkapitāla fondam vairāk nekā 70 tūkstošus eiro, ko fonds plāno atgūt tiesas ceļā. Ar Latvijas literatūras tulkošanu, datu bāzes uzturēšanu un Latvijas dalību starptautiskos grāmatu tirgos turpmāk nodarbosies citas organizācijas.
Šogad diskusiju krustugunīs nonāca arī Jaunais Rīgas teātris. Vispirms par nasku andelmaņu spekulācijām ar biļešu cenām uz izrādi “Brodskis Barišņikovs". Vēlāk pat starptautisku troksni rada teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa publiskie izteikumi par Eiropas Savienības imigrācijas politiku.
Bet izstādes "Disidents" mākslas darba pretinieki nepatiku pauda visnepārprotamākajā veidā, mākslas darba autoriem, tautas valodā runājot, sadodot pa krāgu. Stūra mājā izstādītais darbs izstādē “Disidents” uzbrucējiem licies pārlieku līdzīgs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Pretestības rezultātā lelli demontēja.
