Uzrunājot semināra dalībniekus, Eiropas Parlamenta deputāte un semināra iniciatore Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) klātesošos aicināja sajusties kā uzvarētājiem un ieguvējiem: “Ir svarīgi uzdrīkstēties un sākt šo ceļu. Sagatavojot pieteikumu, nav ko zaudēt, var tikai iegūt.” Atklāšanas runā Dace Melbārde uzsvēra kultūras daudzveidīgās iedarbības spēku: “Atmodināt kultūras daudzveidi, iedarbības un iedvesmas spēku ikvienā dzīves jomā un pilnā darbības spektrā ir mūsu, kultūras nozarē strādājošo, mērķis, uzdevums un izaicinājums ik dienu. Kā daudzu starptautisku organizāciju – Eiropas Padomes, UNESCO, “Europa Nostra” un citu – dalībvalsts mēs esam sekmīgi pierādījuši Latvijas kultūras unikalitāti un starptautisko integritāti, kā arī prasmi veidot plašus, iedvesmojošus un starptautiski nozīmīgus pasākumus.”
Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no redzamākajām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru Latvija godam vienu reizi jau izmantojusi.
Viņš pieteikuma veidotājus aicināja spodrināt nacionālo identitāti, atklājot pasaulei mūsu bagāto materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, aktualizēt kultūras nozīmi sabiedrībā un ekonomisko efektu, ko sniedz kultūras un citu nozaru mijiedarbe.
Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvis Silvains Paskua sniedza izvērstu informāciju par kandidātu atlases kritērijiem. Vienlaikus viņš aicināja nekopēt citu Eiropas kultūras galvaspilsētu koncepcijas, neieslīgt formālismā, bet pārdomāti īstenot savas pilsētas izvirzītās prioritātes: “Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumam jākļūst par apliecinājumu, ka patiesi apzināties pilsētas iedzīvotāju vajadzības, iespējas un kapacitāti.”
Bijusī Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas locekle Aiva Rozenberga Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu raksturoja kā slāpes pēc pārmaiņām un Latvijas pilsētām vēlēja nokļūt pasaules nākotnes veidotāju priekšgalā: “Ir jāatļaujas sapņot un drosmīgi ieskatīties nākotnē. Man ir bijis prieks redzēt, ka, startējot konkursā, ieguvējas ir bijušas visas pilsētas neatkarīgi no to lieluma, atšķirīgā satura piedāvājuma vai pieejas. Šis projekts veido kopā darīšanas prieku, sava veida talku, kas visiem – iedzīvotājiem, uzņēmējiem, politiķiem un citiem – ļauj nonākt uz viena viļņa un izjust pleca sajūtu. Kolektīvajai kopienas atmiņai ir milzīga nozīme.
Vēstījums, komandas konsekvence un pamatīgums līdztekus radošajam procesam savulaik Rīgu padarīja par veiksmes stāstu.”
Rīgas, Siguldas, Tartu un Narvas pārstāvji sniedza gan konceptuālus, gan praktiskus ieteikumus pieteikumu sagatavošanai. Daudzi no lektoriem uzsvēra pašreizējo Latvijas kandidātpilsētu priekšrocības saņemt plašo informācijas un pieredzes bagāžu, ko sniedz gan bijušo un esošo Eiropas kultūras galvaspilsētu sadarbības tīkls, gan iespēju piedalīties izglītojošos pasākumos, ko plāno Dace Melbārde un domnīca “Culture Lab”. Pēc Daces Melbārdes un “Culture Lab” iniciatīvas šī gada nogalē ārvalstu un pašmāju eksperti semināru ciklā klātienē un tiešsaistē padziļināti aplūkos piecus būtiskus Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas sagatavošanas jautājumus. Nākamais, 29. oktobrī plānotais, seminārs būs veltīts kopradei un sabiedrības līdzdalības veicināšanai.
Trešdien, 23. septembrī, aizvadītajā seminārā–domnīcā klātienē piedalījās 50 dalībnieki, bet tiešsaistē pasākumam sekoja ap 200 dalībnieku no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Portugāles. Portugāle ir otra Eiropas Savienības dalībvalsts, no kuras pilsētām starptautiska žūrija izraudzīsies vienu pilsētu, kurai piešķirt "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" nosaukumu.
Pasākumu organizēja domnīca “Culture Lab” un finansiāli atbalstīja Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR Group).
