Maija dziedājumi jeb Jaunavas Marijas godināšanas rituāls Rēzeknes novada Ozolaines pagastā norisinās pie "Jāņmuižas" saimnieces Jevģēnijas pagalmā uzstādītā krucifiksa. Maija dziedājumos Jevģēnija piedalās kopš bērnības, arī tagad kopā ar pagasta folkloras kopas "Zeiļa" vadītāju viņa ir viena no tām, kas gādā par šīs unikālās tradīcijas saglabāšanu. Šīm mērķim projekta gaitā tika izveidots arī krucifikss, pie kā pagasta sievas pulcējas jau septiņus gadus, lai godinātu Dievmāti.
"Es atceros, ka mēs te pa vakariem saskrējām bērni, pa 10 i vairāk un mūs ļoti stingri regulēja vecāki cilvēki, lai mēs neskraidītu. Sēdināja uz tāda liela akmeņa, vajadzēja lūgties un krustīties un visu klausīt. Man atbrauc mazbērni – pieci mazbērni, bagāta vecmamma – es atvedu pie krusta, un mazā zina, ka krusts jābučo," stāsta Maija dziedājumu dalībniece Jevģēnija Lazovska no Ozolaines pagasta.
"Ar 2013. gadu mēs sākām piekopt tādu Maija dziedājumu. Katru svētdienu mēs braucam uz kaut kādu vienu no pagasta teritorijām esošiem krustiem un tur skaitām rožu kroni un dziedam dziesmas. Pēc tradīcijas dziedājumi notiek katru dienu, jo agrāk cilvēki pēc darba pulcējās pie krucifiksa un ar ģimenēm visi kopā skaitīja lūgšanas," skaidro Ozolaines pagasta Tautas nama folkloras kopas „Zeiļa” vadītāja Ināra Blinova.
Līdzīgi saviem senčiem, Bumbišķu ciema sievas pie krusta nāk katru maija vakaru. Līdzi rožukroņa skaitīšanai un lūgšanām viņas piekopj arī "značku" vilkšanas tradīciju. "Značkā", jeb tulkojumā no poļu valodas ’zīmītē’ ir fiksēts uzdevums mēnesim vai konkrētai dienai, kas jāizdara katari no dziedājumu dalībniecēm.
"Savā laikā vīra mammas tētis iedalīja šito gabaliņu krustam un, tā kā pati jaunākā, tad ir jākopj, jāpušķo krutsts. Mēs lūdzamies katru dienu, piecos vakarā, jo nav nozīmes - lietus vai sniegs - mēs ejam un lūdzamies visu mēnesi. Agrāk mums gāja ļoti daudz - 18 un 15 cilvēki pie krusta, un tagad palikuši tikai pieci, un gribas saglabāt to, kas ir no vecām paaudzēm," saka Maija dziedājumu dalībniece Natālija no Bumbišķu ciema.
Lai arī Maija dziedājumiem nav viegli piesaistīt jaunāko paaudzi, folkloras kopas vadītāja cer, ka Ozolaines pagasta tomēr būs tie, kas pārņems un arī turpmāk nodos šo kultūrvēsturisko mantojumu.
