Vairāk nekā piecus gadsimtus netālu no Rīgas esošā Carnikava ir bijis zvejnieku ciems, kur vīri allaž braukuši Gaujā zvejot nēģus, bet pavasarī jūras piekrastē – reņģes un citas zivis. Piekrastes zvejniecība, kas nu jau kļuvusi par vēsturisku mantojumu, pēc būtības gan nemaz neesot mainījusies.
"Mēs strādājam ar mantojumu, un paši jau sevi uzskatām par muzeja eksponātiem. Tas darba veids, stils un paņēmieni ir saglabājies tā, kā no senākiem laikiem. Un, pēc mūsu domām, tas arī nav īsti modernizējams," pastāstīja Carnikavas zvejnieks Artūrs Jakobsons.
Latvijā pašlaik esot ap simts piekrastes zvejnieku, kas ir apmēram 100 reizes mazāk nekā pirms Otrā pasaules kara. Jakobsons pasmējās, ka jau 20 gadus esot jaunākais zvejnieks Carnikavā.
"Protams, gribētos cerēt, ka nākotne ir. Bet realitāte diemžēl rāda kaut ko citu. Ir gaužām maz cilvēku, kuri grib pamēģināt zvejniecības arodu," izteicās Jakobsons.
Zvejniecības tradīciju saglabāšana nav tikai Latvijas problēma. Lai atgādinātu par zvejniecības kopienu mantojumu, fotogrāfi no astoņām valstīm iemūžinājuši zvejnieku ikdienu, darbu un atpūtu. No konkursa iesūtītajiem 300 darbiem atlasīti 24 labākie, kas veido starptautisku ceļojošo izstādi.
"Ne vienmēr cilvēki māk uzreiz atšķirt, no kuras valsts ir fotogrāfija. Varbūt vieglāk ir atšķirt itāļu unikālās zvejas sistēmas. Citām bildēm kāds prasa, vai tā, kur zvejnieki remontē laivu, ir uzņemta kādā kuģu būvētavā Latvijā, un tikai, pienākot tuvāk, pamana kaut kādas atšķirības," pastāstīja Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus. Tādējādi redzams, ka zvejniecības mantojums Eiropā ir līdzīgs.
Ceļojošā izstāde jau pabijusi Grieķijā un Spānijā. Carnikavas novadpētniecības centrā tā būs skatāma līdz nedēļas nogalei, bet pēc tam ceļos uz Portugāli.
