"Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona "Daugava" attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze," saka Elmārs Martinsons, stadiona "Daugava" valdes loceklis.
Stadions "Daugava" saskaņā ar stadiona un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju līdz 2022.gadam būtiski mainīsies - tiks izveidotas jaunas papildus tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu. Būvniecības darbu laikā stadions periodiski būs slēgts.
Pirmajā pārbūves posmā, laikā līdz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā, plānots izbūvēt papildu skatītāju vietas tribīnēs. Šobrīd Deju svētkus var vērot pieci ar pusi tūkstoši skatītāju, bet jau 2018.gadā tribīnēs vietas pietiks vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku. Tribīņu izbūvi plānots uzsākt 2017.gadā.
Stadionā līdz 2022.gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna "park&ride" auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.
Projektu ieviesīs VSIA "Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions"" sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību.
Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.
