Latvijā vēl neuzvestā minimālisma granda Filipa Glāsa 1976. gadā sacerētā opera "Einšteins pludmalē" vērtība slēpjas ne vien fantastiskajā mūzikā, bet arī šī darba zemtekstos, pamatidejās un spējā sakārtot ikdienas neziņā visnogurušākos prātus. Un, kamēr sapnis par teju piecas stundas garās operas pilnu uzvešanu uz Māras dīķa vēl nav īstenojies, Pārdaugavas radošais centrs piedāvā mūzikas un laikmetīgās dejas sintēzi, skaniski un vizuāli piedzīvojot operas intermediju daļas, sauktas arī par ceļgaliem.
Kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jēkabs Bernāts stāsta: "Filips Glāss ir Einšteina advokāts, viņš aizstāv Einšteina pacifisma idejas, lai gan Einšteins bijis līdzās atombumbas tapšanā. Par to arī šis stāsts – kā mēs caur Einšteina iekšējo pasauli, caur to, kas notiek viņa galvā, skatāmies mūzikā uz to, kādu ietekmi tas ir atstājis uz cilvēci un šajā gadījumā arī uz mākslu."
Šis nav Einšteina dzīves stāsts, drīzāk portrets, kas ļauj ielūkoties, kas notiek Einšteina galvā pirms un pēc apokalipses. Opera slēpj sevī daudzus kodus, kuri jāatklāj ne vien skatītājiem, bet arī radošajai komandai. Un, iespējams, pirmo reizi operas vēsturē Einšteina lomā, kurš esot spēlējis vijoli, iejūtas sieviete – vijolniece Ilva Bāliņa.
Producente Ieva Niedre skaidro: "Šajā brīdī mums pašiem tas kods vēl plašāk pavērās vaļā tieši ar šo manifestāciju, ar sieviešu emancipācijas tēmu un ar sajūtu, kāda ir sievietes loma mūsdienu sabiedrībā. Ir ļoti būtiski atrast šīs koda nianses un pateikt, ka katra no mums, katra zinātniece – sieviete, katra māksliniece – sieviete var kronēt sevi par Einšteinu savā nozarē un savā sfērā."
Savukārt režisors Edgars Niklasons atklāj: "Man bija būtiski [runāt] arī par izglābtajiem un tiem, kas glābj, un par tiem, kas dzīvo mierā, un tiem, kas smagi strādā, bet cieš kaut kādā ziņā par to, lai kaut kur otrajā pusē būtu šis miers."
Līdzīgi kā katram mūziķim piešķirta vienlīdzīga loma muzikālās attīstības norisē, arī katram dejotājam ir konkrēts un nozīmīgs uzdevums.
"Mums sanāca tāda dejas matemātika savā ziņā tīri caur to, kā mēs veidojām horeogrāfiju kopā ar dejotājiem. Un tad jau, pamazām attīstoties, mēs sākām skatīties uz lietām, kas varbūt bīstamākas, varbūt nedaudz iet pretēji tam, kā mēs iedomājamies, kā pasaule un fizika strādā, sevišķi noslēdzošajās sekcijās, kur mums ir arī alpīnisma sistēmas izmantotas," stāsta horeogrāfs Aigars Larionovs.
18. augustā Jaunatnes dārzā Āgenskalnā idejām atvērtu skatītāju radošā komanda aicina ierasties jau no septiņiem vakarā, kad gaidāmās performances noskaņās ievedīs mūziķis un komponists Platons Buravickis. Tāpat Einšteinu varēsiet satikt arī Baltās nakts ietvaros 3. septembrī Āgenskalna tirgus paviljonā.
"Es aicinātu skatītāju – klausītāju izlasīt kādu Einšteina citātu. Es aicinātu padomāt par tām viņa idejām, kādas viņš ir sludinājis, jo tās Einšteina idejas ir mūsos!" mudina Bernāts.
