Bernātos ar žurnāla veidotājiem tiekos laikā, kad tur notiek Jura Kaukuļa koncerts un mākslas galerijā "Sīpoli" tiek atklāta koktēlnieka Jāņa Žīmanta 3. personālizstāde ar zīmīgu nosaukumu "Kaimiņi".
Katram viņa veidotajam koka skulptūras darbam ir kāds īpašs vēstījums, turklāt koka skulptūras eksponētas pie glīti veidotas malkas novietnes. Mākslas galeriju izveidojis brīvdienu mājas saimnieks Visvaldis Vecvagars, kurš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija viens no lauku viesu māju tūrisma aizsācējiem, no deviņdesmitajiem gadiem sācis veidot unikālu dzirnakmeņu kolekciju un kopā ar savu dzīvesbiedri un ģimenes atvasēm turpina aizsākto, ik pa laikam atverot savas durvis mākslas un mūzikas notikumiem.
"Te jau tikai bezprātīgs cilvēks kaut ko tādu var izdarīt. Kad mēs atnācām, pie mājiņas auga 19 priedes un pieci vītoli. Bija jāizvēlas mierīga biznesa niša Latvijā. Čakste jau uzlicis akmeni ar vārdiem – šeit jābūt kūrortam, tad viņš jau kā tālredzīgs cilvēks pateica priekšā, tad sākām veidot lauku tūrismu. Pirmie laikam Kurzemē un pēc saraksta ceturtie esam Latvijā," stāsta Visvaldis Vecvagars.
Lauku māja viņam kļuvusi par bohēmiskā prāta miera ostu, jo ir viens no zināmā "Vāguža" radošajiem prātiem, kur bijis kopā ar fotogrāfu Uldi Briedi un citiem brīvdomātājiem. Viņš ir gandarīts, ka Bernātos vērojama paaudžu pēctecība, kaut arī bērni dodas tālajā pasaulē, tie nesarauj saikni ar mājām. Pats turpina rakstīt dzeju, bet viņa dēls Kaspars Vecvagars, kurš ar ģimeni galvenokārt dzīvo ārvalstīs, –sākot no Tuvajiem austrumiem līdz ASV, jo tas saistīts ar darbu, ir viens no žurnāla "Bernāti" veidotājiem. Mēs darām lietas kopā, kas kalpo sabiedriskam labumam, tas ir atslēgas vārds arī žurnāla tapšanai, saka Kaspars.
"Bernātos ir trīs žurnāli. Pirmais bija vairāk par jūru un ap to, jo Bernāti ir pie jūras, es gan neesmu pēdējos divdesmit gadus bijis pie jūras, otrs bija par mežu un trešais ir par cilvēkiem, jo bez cilvēkiem jau nekas nav. Tas trešais nāca tā – Bernāti jau mazs ciemats, īsti jau nav ko rakstīt priekš trīs žurnāliem, ja tā godīgi, bet, ja mēs pierunāsim Vairu Vīķi-Freibergu, kura ir netālas tuvienes, arī šeit bijusi – kopā. Viņa ir iedvesmojusi latviešu tautu būt kopā, tad, kad viņa bija prezidente," skaidro Kaspars Vecvagars. "Mums nav naudas, lai izdotu šo žurnālu, mēs nevarējām piesaistīt ne maketētājus, ne fotogrāfus. Tad izdomājām, ko katrs var darīt un ko katrs iemācīsies. Mans uzdevums bija iemācīties, lai to žurnālu varētu salikt kopā. Mārtiņš Sīlis ir profesionāls fotogrāfs – tāpēc ir viņa fotogrāfijas. Anna Šēfere raksta burvīgus rakstus un intervē, arī Turaids Šēfers, bet Diāna visu savelk kopā, lai tas žurnāls tiktu arī izdots."
Bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu intervējusi Anna Šēfere, arī viņas ģimene darbojas tūrisma lauciņā un nesen atjaunojuši lauku sētu Papē. Anna, stāstot par trešā žurnāla tapšanas procesu, atklāj, ka Vairu Vīķi-Freibergu sarunai uzrunājuši pusgada garumā, tāpēc ir liels gandarījums, ka viņa piekritusi intervijai, kurā viņa atklāj savu piederību Nīcai, jo viņas mamma un vecvecāki ir dzimuši nīcenieki.
"Es jautāju par to, ka latvieši vienmēr strīdas, mēs ne par ko nevaram vienoties, tāpat arī šeit mēs strīdamies par kaut kādām lietām. Prasīju, vai tad, kad trimdā viņi sanāca kopā, viņiem bija visādas apvienības un daudz darīja, atbalstīja Latviju, vai viņiem nebija strīdu, protams, ka bija," stāsta Anna Šēfere. "Man likās, lai arī mēs strīdamies, mēs visur esam vienādi, tomēr mēs beigās varam vienoties un darīt labas lietas, tāpat saistībā ar žurnālu – mēs gribam sanākt kopā un kaut ko darīt kopā, paliekošu un pozitīvu, kas patīk pašiem un citiem. Redzēsim, kas būs tālāk."
Caur fotogrāfijas māksliniecisko prizmu Bernātu ļaudis un dabu fiksējis fotogrāfs un Nīcas siera zīmola radītājs Mārtiņš Sīlis, viņš ir viens no žurnāla veidotājiem. Šoreiz tapis arī fotostāsts – trīs vīri laivā.
"Interesants arī fotostāsts, ne tikai tekstuālais, bet var iziet cauri arī fotostāstam, var veidot jaunu stāsta slāni, nemaz nelasot, tikai skatoties fotogrāfijas," saka Mārtiņš Sīlis.
Pats stāsts, lai kļūst par intrigu, saka Mārtiņš, labāk iegādāties žurnālu.
"Jāpērk, vai arī tepat kioskā, ko mēs uztaisījām kovida laikā. Mēs izveidojām brīvpieejas kiosku, un tas joprojām darbojas. Jebkurš var atbraukt uz Bernātiem, izmantot brīvpieejas kiosku, paņemt žurnālu, vai nu samaksāt uzreiz, ielokot piecīti vai 30 eiro, cik nav žēl, vai samaksāt, izmantojot internetbanku," turpina Mārtiņš.
Bernātos aktīvi darbojas arī biedrība "Mēs Bernātiem", kas radoši rīko dažādus pasākumus ciemā un apvieno ap 20 ļaužu. Plašāk sapulcējušies, kad Bernātos atdzima populārā kafejnīca "Bernātu dzintariņš". Kaut arī biedrība neizdod žurnālu, tomēr biedru vidū ir žurnāla veidotāji, stāsta biedrības "Mēs, Bernātiem" vadītāja Diāna Ansule.
"Mēs esam patiesi lepni, ka no 2018. gada mums ir izdevies izveidot jau trešo žurnālu, un tas nav tā, ka tas ir kāds tūrisma bukletiņš uz pāris lapiņām, ko daudzi jauc, bet tās ir vairāk nekā 70 lapaspuses, kur ir vēsturiska informācija, intervijas, valstī populāri cilvēki, Bernātu skartie, bet šoreiz vairāk arī par pašiem, jo uz vāka ir bernātnieki," norāda Ansule.
Jautājot, vai būs ceturtais Bernātu žurnāls, Kaspars Vecvagars saka, ja intervijai piekritīšot bijušais ASV prezidents Baraks Obama, tad būšot arī nākamais, pagaidām gan vēl atbilde neesot saņemta. Arī viņš esot gribējis apvienot amerikāņus un darīt lietas kopā, gluži kā ļaudis Bernātos. Žurnāla veidotāji uzsver, ka žurnāla tapšana netiek finansēta no Eiropas Savienības, pašvaldības vai nodokļu maksātāju līdzekļiem. Ar to paši lepojas.
