Retrospektīva ar nosaukumu "Laila Pakalniņa. Drôle de réel" plānota divu nedēļu garumā, līdz 17. maijam, filmas tai atlasījuši Pompidū centra dokumentālā kino sinematēkas speciālisti, noskatoties pilnīgi visas dokumentālās filmas, ko režisore uzņēmusi kopš 90. gadu sākuma.
Programmā iekļautās 20 filmas hronoloģiski sākas ar 1991. gadā uzņemto Maskavas kinoinstitūta diplomdarbu "Veļa", kas vēlāk kopā ar īsfilmām "Prāmis" (1994) un "Pasts" (1995) izveidoja nu jau hrestomātisko "Pakalniņas triloģiju", kas atnesa režisorei arī pirmo lielāko starptautisko atzinību – FIPRESCI balvu 1996. gada Kannu kinofestivālā. Kopš tā laika Pakalniņa ir vienīgā Latvijas režisore, kuras filmas atlasītas dažādām programmām visos nozīmīgākajos pasaules kinofestivālos – Kannās, Venēcijā, Berlīnē un citur –, saņēmušas arī nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām.
Jaunākā filma Pakalniņas Pompidū centra retrospektīvā ir 2017. gadā pabeigtā un Lokarno festivālā pirmizrādītā dokumentālā īsfilma "Zirdziņ, hallo!".
Pašlaik režisore strādā pie trim filmām, un pilnmetrāžas dokumentālā filma "Karote" pasaules pirmizrādi piedzīvos jau šajā vasarā. Pakalniņas darba metodei svarīga ir pārbaudīta un pastāvīga radošā komanda. Lielāko daļu no Pompidū centram atlasītajām filmām uzņēmuši operatori Gints Bērziņš un Uldis Jancis, Pakalniņas domubiedru lokā ietilpst arī skaņu režisors Anrijs Krenbergs un montāžas režisors Kaspars Kallass no Igaunijas.
Pakalniņas retrospektīvu Parīzē organizē Pompidū centrs, Nacionālais kino centrs un Latvijas vēstniecība Francijā, uz atklāšanas seansu ieradīsies gan pati režisore, gan arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Nacionālais kino centrs par godu šim notikumam izdevis 32 lappušu bukletu angļu un franču valodā par Pakalniņas radošo darbību. Arī Pompidū centrs iekļāvis plašu aprakstu par retrospektīvu savā 2019. gada pavasara katalogā, un Lailas Pakalniņas vārds uz bukleta vāka novietots blakus amerikāņu dokumentālā kino klasiķiem brāļiem Albertam un Dāvidam Meizliem.
Pompidū centrs, kas Parīzē tika iecerēts 1969. gadā un atvērts 1977. gadā kā jauna veida laikmetīgās mākslas muzejs un kultūras aprites centrs, īsā laikā kļuva par vienu no iespaidīgākajām un ietekmīgākajām laikmetīgās mākslas institūcijām Eiropā. Gada laikā to apmeklē apmēram 3,5 miljoni interesentu.
