"Manuprāt, šī gada "Lielais Kristaps" piedzīvojis situāciju, ko esam gaidījuši vairākus gadus,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” atzīst kino žurnāliste Kristīne Simsone.
"Pērn, skatoties uz nominācijām, kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” bija skaidrs izteikts līderis – Viestura Kairiša filma "Melānijas hronika”, šogad nav tik viegli paredzēt uzvarētāju. Filmas ir līdzvērtīgā līmenī, un līmenis ir augsts,” turpina Simsone.
Atlases komisijas pārstāve Zane Balčus atklāj, ka festivālam bija pieteiktas 58 filmas un atlases komisija noskatījās visas, lai izraudzītos labākās nominācijām "Lielā Kristapa” kategorijās.
"Neparasts gads. Kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” bija pieteiktas 11 spēlfilmas, kas, iespējams, nav bijis pat labākajos padomju gados. Šis ir liels skaits. Patīkami apzināties, ka ne viena vien no filmām tapusi par privātu sponsoru vai entuziastu ziedotiem līdzekļiem," norāda Balčus.
Balčus arī bilst, ka daudz pieteikumu bijis kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”, kur šogad bija 25 pieteikumi.
"Pilnmetrāžas spēlfilmu spektrā augšgals sakārtojas diezgan organiski, savukārt dokumentālo filmu spektrā nav tik viennozīmīgi, jo ir atšķirīgi uzskati par to, kas ir īsts dokumentālais kino, cik daudz dokumentālajā kino var ienākt inscenējums. Šajā kategorijā ir plašāks "augšgala spektrs",” uzskata Balčus.
Pēdējos gados īsmetrāžas filmu kategorijās ir bijis grūti nodrošināt kvalitāti un konkurenci, tāpēc šogad ir izveidota viena kategorija "Labākā īsmetrāžas filma”, kurā ir ietvertas gan animācijas filmas, gan dokumentālās, gan spēlfilmas. Balčus atzīst, ka tas ir pozitīvs jauninājums.
Runājot par dokumentālajām filmām, Simsone bilst, ka nominētās filmas "Turpinājums” un "Laika tilti” ir monumentāli stāsti, ko atcerēsies arī pēc gadiem kā būtiskus žanra darbus.
"Man simpatizē, ka starptautiska žūrija izraugās laureātus. Nav pareizi, ka paši vietējie vērtējam savas filmas. Cilvēkiem, kas ikdienā strādā ārpus Latvijas kino nozares, ir distancētāks un mazāk ar personālijām saistīts skats,” atzīst Simsone.
Kategorijā "Labākā aktrise" nominēta arī Rūta Kronberga par Billes lomu.
"Rūta nebija vienīgā no bērnu aktrisēm, kas bija uzmanības lokā. Tas, ka Rūta ir meitene bez iepriekšējās ekrāna pieredzes, netraucē būt spēcīgam aktrises tēlam šīs filmas ietvaros. Viņa ir pilnvērtīga konkurente pārējām nominantēm,” vērtē Balčus.
Par "Labākās aktrises" balvu cīnīsies arī Ieva Puķe ("Ar putām uz lūpām"), Daiga Kažociņa ("Mērijas ceļojums") un Elita Kļaviņa ("Rīga. Dublis 1").
"Var labi redzēt, kas notiek ar aktieriem un filmu veidotājiem kopumā, ja viņiem ir iespēja strādāt, ne trenēties reklāmās un līdzīgus darbus. Labāko aktieru kategorijā Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš, kuriem ir vairākas spēcīgas lomas pēdējos gados bijušas, var redzēt, ka ar katru filmu attiecības ar kameru veidojas citā līmenī.
Tas, ka ir daudz filmas tapušas, nodrošina, ka ir konkrēts skaits aktieru, kas nav tikai teātra aktieri, bet vienlīdz organiski spēlē kino kameras priekšā,” turpina Simsone.
"Lielā Kristapa" balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī "Splendid Palace". Balvas producente Marta Bite iepriekš norādīja, ka, pateicoties Nacionālā kino centra programmai "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", šogad paredzams bagātīgs filmu klāsts un sīva konkurence par balvām.