Kā iepriekš jau vēstīts, gatavojoties grandiozajai EFA balvas pasniegšanai Latvijas Nacionālajā operā (LNO), Rīgā viesojas balvas vadītāji, kuri tikko paziņojuši balvai izvirzītās filmas. Tie ir 50 dažādu Eiropas valstu kino darbi, ko tālāk vērtēs Eiropas Kinoakadēmijas biedri un no labākajiem izveidos nomināciju sarakstu. Laureāti kļūs zināmi svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kura 13.decembrī notiks Latvijas Nacionālajā operā un kurai tiks pievērsta visas Eiropas kino interesentu uzmanība.
Pašlaik Rīgā viesojas Eiropas Kinoakadēmijas balvas vadība, kas tikko atklāja arī 50 filmu sarakstu, kas tālāk tiek nodots Eiropas Kinoakadēmijas biedriem nomināciju balsojumam.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas valdes priekšsēdētāja Agneška Holanda aizvadīto Eiropas kino gadu raksturo kā veiksmīgu, jo kino pildījis misiju - reaģēt uz aktualitātēm.
„Mēs Eiropā dzīvojam visnotaļ sarežģītā laikā. Pēc miermīlīgas dzīves, kas ilga vairākas desmitgades, šobrīd politiskā situācija gan Eiropas pievārtē, gan pašā Eiropā ir būtiski mainījusies. Ir paaugstinājusies spriedze, ir dažādi konflikti, ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar to, kas šobrīd norisinās. Taču caur kino, kas runā universālā valodā, mēs varam skaidrot apkārt notiekošo, un tas ir arī Eiropas Kinoakadēmijas pamatprincips - izmantot kino kā šo vienojošo valodu, runājot par aktualitātēm," saka Agneška Holanda.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore Mariona Doringa uzsver, ka balvas pasniegšana Rīgā nebūs tikai smalks un distancēts pasākums. To bagātinās plaša kino veltīta programma, kas Eiropas kino popularizēs Latvijā, bet Latvijas kino Eiropā.
"Prieks, ka šī ceremonija decembrī notiks Rīgā. Ceru, ka šis pasākums priecēs ne tikai kino nozares profesionāļus, bet arī Rīgas iedzīvotājus, jo mēs esam sagatavojuši vēl papildus programmu tajā nedēļā, kas ievada balvas pasniegšanu un esam apņēmušies nodrošināt, ka tajā piedalās arī Eiropas Kinoakadēmijas biedri," stāsta Doringa.
Marionas Doringas pieminētajā papildus programmā ietilps balvai nominēto filmu skates, arī lekcijas un radošās darbnīcas izcilāko kinoprofesionāļu vadībā, tāpat arī Latvijas Nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps", kura žūrijā strādās arī Eiropas Kinoakadēmijas biedri.
Par Eiropas "Oskaru" dēvētā balva dibināta 1988.gadā ar mērķi popularizēt Eiropas kino. Tās pasniegšanas ceremonija pulcē ap pusotru tūkstoti kino profesionāļu. Katru otro gadu balvu pasniedz Berlīnē, bet citos gados vieta tiek izraudzīta īpaši.
Mariona Doringa atzīst par visai sarežģītu jautājumu, ko tad īsti simbolizē sievietes statuete, ko saņem balvu laureāti.
1988.gadā mēs sākām ar vīrieša statueti, taču viņš izskatījās tāds kā bēdīgs vai izmisīgs, it kā simbolizējot nākamo dienu pēc balvu pasniegšanas, kad rodas jautājums - balvas ir pasniegtas, bet ko tālāk," stāsta Doringa.
"Tādēļ 1996.gadā, kad ievēlēja jaunu balvas priekšsēdētāju, kurš bija liels optimists, vīrieša statuete tika nomainīta ar sievietes figūru, jo sievietes parasti ir optimistiskākas nekā vīrieši. Statuete ir tērpta zvaigžņu kleitā, simbolizējot saikni starp balvu un kino," turpina Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore.
Taču, iespējams, tagad atkal ir pienācis laiks mainīt balvas izskatu, varbūt tagad statuetei varētu piešķirt bērna atveidu?" piebilst Doringa.
Uz jautājumu - vai Eiropas balvai ir arī kāds vārds - līdzīgi kā Oskars Amerikā, Mariona Doringa atbild, ka sākotnēji, kad statuete vēl bijusi vīrietis, to dēvējuši par Fēliksu, taču šis vārds kaut kā neiedzīvojies un tagad sievietes veidolā tai vārda neesot vispār.
"1996.gadā, kad nomainījās akadēmijas valde un pie teikšanas nāca briti, viņi piedāvāja balvu nodēvēt par Diānu, jo tajā laikā princese Diāna vēl bija dzīva. Savukārt pārējie kolēģi iebilda pret šī vārda izvēli, un tā arī statuete palika bez vārda...
Toreiz gan neviens nezināja par „Rīga 2014" vadītāju Diānu Čivli, tā kā varbūt valde tagad vēlreiz varētu apsvērt Diānas vārdu," teic Doringa.
Jau vēstīts, ka nominantu īsais saraksts tiks paziņots 8.novembrī Seviļas Eiropas filmu festivālā Spānijā. Septiņu cilvēku žūrija izlems par uzvarētājiem septiņās kategorijās, nosakot labāko Eiropas operatoru, montāžas režisoru, filmas mākslinieku, kostīmu dizaineru, komponistu un skaņu režisoru.
