Dipjē rokrasts mūsdienu Eiropas kino ir tik savdabs, ka viņa filmveides stilu var dēvēt par atsevišķu žanru. Viņa filmas pamatā ir komēdijas, kuru komisms balstās sirreālos un absurdos notikumos, kas apzināti nepadodas loģikai. Tās ir savpatnu notikumu odisejas, kas līdzīgas pasakām, kuru varoņi ir mazliet neveikli, taču apņēmības pilni doties uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzīmē kinokritiķe Kristīne Simsone.
Piemēram, Dipjē debijas pilnmetrāžas filma "Gumija" ("Rubber") bija vesterna noskaņās uzņemts stāsts par sērijveida slepkavu vārdā Roberts. Roberta personāžs bija nekas cits kā gumijas riepa, kas ripinājas pa mazapdzīvotu prēriju un uzbruka cilvēkiem. Šī filma Dipjē (kurš nācis no elektroniskās mūzikas vides; mūzikas vidē pazīstams ar pseidonīmu Oizo kungs (Mr Oizo)) apliecināja kā izveicīgu kino stāstnieku, kas ar iztēles un montāžas palīdzību spēj paveikt visu – arī šķietami iedzīvināt riepu. Turklāt Dipjē savus darbus ar labpatiku veido dažādos žanros – līdz šim viņa filmogrāfijā bijis gan jau minētais vesterns, gan supervaroņu filmas un dažādas drāmas.
Kventina Dipjē filmas tiek regulāri izrādītas Eiropas vadošajos kinofestivālos, piemēram, Kannās un Venēcijā. Arī šī filma – "Neticami, bet patiesi" – savu Latvijas pirmizrādi vienā seansā piedzīvoja aizvadītajā Rīgas Starptautiskajā kino festivālā oktobrī.
Turpmākās karjeras gaitā – pēc debijas ar filmu "Gumija" – Kventins Dipjē saviem nereti ekscentriskajiem stāstiem ir spējis piesaistīt izcilākos mūsdienu Francijas aktierus. Piemēram, izcilajā melnajā komēdijā "Briežāda" ("Daim") galveno lomu nospēlēja "Oskara" balvas laureāts Žans Dižardēns, tēlojot krāpniecisku amatieri – režisoru –, kurš savās darbībās kļūst apsēsts pēc tam, kad ir iegādājies savu lielāko acuraugu – briežādas jaku ar skarām.
Tā arī filmā "Neticami, bet patiesi" redzams Benuā Mažimels – egocentriska priekšnieka lomā –, kurš itin visās sarunās nebeidz runāt par sevi un kādu ierīci, ko ir iegādājies, pusmūža krīzes vadīts. Šīs filmas stāsta centrā ir kāds pāris, kurš jauniegādātajā mājā atklāj noslēpumainu tuneli. Neatklājot tālākas detaļas, var piebilst, ka turpmāko notikumu gaitā rodamas atsauces gan uz "Alises brīnumzemē" motīviem, gan arī uz "Murkšķa dienu" un pat pat "Dorianu Greju". Notikumu gaita šajā, tāpat kā citās filmās, nepakļaujas mūsu ierastajiem loģikas ceļiem, tālab Dipjē filmas nereti šķiet viegli neērtas, taču to savdabais komisms un neiegrožotā iztēle tās noteikti padara par skatīšanās vērtām.
Kinoteātrī "Splendid Palace" no 5. augusta.
