Pirmo reizi dodoties apskatīt savu dāvanā saņemto muižu, Viktors Eglītis ar dēliem Anšlavu un Vidvudu ir pārliecināti, ka ieraudzīs viskrāšņāko pili Eiropā, absolūtu paradīzi. Realitāte izrādās krietni atšķirīgāka. Muiža līdzinās graustam, turklāt tajā joprojām mitinās bijušie kalpotāji no vācbaltu barona laikiem – visai groteski personāži, saukti par inventāru.
Eglīšu ģimene ir apņēmības pilna muižu atjaunot un atvērt tajā arī viesu māju.
Romāna "Pansija pilī" varoņi un notikumi tika atdzīvināti aizvadītajā vasarā 50 filmēšanas dienās Padures muižā netālu no Kuldīgas. Romānu kino formātā pārlika scenāristi Tabita Rudzāte un Ivo Briedis. Pie filmas strādāja trīs režisori: Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis un Andis Mizišs.
"Tas bija tāds liels mūsu visu kopdarbs. Jāsaka milzīgs paldies producentiem par brīnišķīgo iespēju strādāt ar tik lielu aktieru ansambli, ar kādu ikdienā reti kuram režisoram nākas strādāt, un ar tik izciliem aktieriem – leģendām, pret kuriem ir arī dabīga bijība neatkarīgi no tā, cik liela vai maza ir tava kā režisora pieredze," teic Andis Mizišs.
Ļoti kolorītus bijušo muižas kalpotāju raksturus filmā atklāj Dace Eversa, Lāsma Kugrēna, Juris Strenga, Jānis Jarāns un Kaspars Znotiņš, Viktoru Eglīti atveido Gundars Āboliņš, bet Anšlavu Eglīti – Rihards Zelezņevs. Galvenais instruments darbā pie lomas viņam bijusi Ievas Strukas monogrāfija par Anšlavu Eglīti, līdzās tam viņš arī pats ķēries pie rakstīšanas. Aktieris stāsta: "Ko es pats darīju? Es ļoti daudz rakstīju. Tajā brīdī, kad es uzzināju, ka man būs iespēja spēlēt Anšlavu Eglīti, es domāju, kā es varētu tikt kaut kādai intelektuālai kapacitātei, un es visu laiku rakstīju, rakstīju, rakstīju. Pierakstīju visādas domas, rakstīju dienasgrāmatu no rītiem un naktīs. Es domāju, tas man ļoti palīdzēja."
Daudz lielāka vieta nekā romānā filmā atvēlēta Gunas Zariņas un Viļa Daudziņa atveidotajam muižas nomnieku Liepiņu pārim, – viņi nelaiž garām nevienu iespēju nopelnīt un savu rūpalu izvērš apbrīnojami radoši.
"Man ļoti patika šis scenārija piedāvājums – būt tādam enerģiskam nomniekam, kurš visu laiku iejaucas sentimentālajos Eglīša plānos, jo viņam ir pavisam citi – racionāli plāni, kā te visam vajadzētu izskatīties," bilst Vilis Daudziņš.
"Bet pati pils – patiešām brīnišķīgi interjeri filmēšanai. Tur – kā ienāc – tā fantāzija vienkārši uzsprāgst, ko tik visu tur nevarētu darīt!"
Kostīmi un filmas vizuālais tēls nav veidots kā dokumentāla realitāte, bet gan kā eklektika, ko caurauž saspēle ar dažādiem stiliem un detaļām, stāsta filmas galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne: "Man likās ļoti aizraujoši, ka ir iespēja veidot tādus groteskus tipāžus, kas ir tā sauktais pansijas inventārs – vecie kalpotāji, kur tiešām varēja ielikt fantāziju, savienojot Viktorijas laika kostīmu detaļas ar mūsdienu un 20., 30. gadu dažādību."
Uz ekrāna redzēsim arī daudz četrkājaino aktieru – pirmajā sērijā tā būs vesela žurku komanda, kas nāks iepazīties ar muižas jaunajiem iemītniekiem. "Bija sarunāts, ka mēs uzbūvējam tādus speciālus tuneļus, kur viņām iet, lai mēs esam droši, ka viņas nonāk kadrā un kadra priekšplānā, bet beidzās ar to, ka viņas sākumā pazaudējās aktieru drēbēs un aktieru somās, un pēc tam arī pils interjerā, un nekad mēs vairs neatradām dažas no tām žurkām, jo kāds caurums tomēr bija palicis vaļā," atklāj Kristīne Jurjāne.
Daudzsēriju filmu "Pansija pilī" kinoteātros sāks izrādīt no 22. janvāra, vienā seansā demonstrēs vairākas sērijas.
