Latvija nupat piedzīvojusi neparasti siltu septembri, koku lapas arvien ir zaļas. Tas liek aizdomāties par izjaukto klimatisko balansu. Latvijā to neizjūtam tik dramatiski kā citviet pasaulē. Piemēram, Austrumāfrikā sausums un karstums kļuvis par ikdienu.
Pavasarī "Skuba films" un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvji, režisors Jēkabs Vilkārsis, scenāristes Ingrīda Strazdiņa, Nora Semjonova, fotogrāfs Ģirts Strazdiņš, skaņu režisors Artūrs Sedriks Sinkēvičs un producents Sandijs Semjonovs devās uz Keniju, lai dokumentētu cilvēkstāstus lietussezonā.
Otrdien, 3. oktobrī, viņi aicina uz dokumentālās filmas "Ūdens ir dzīvība" bezmaksas pirmizrādi pulksten 19.00 kinoteātrī "Splendid Palace".
"Ūdens ir dzīvība" ir dokumentālā filma par Keniju divās daļās. Pirmā filma "Masaju stāsts jeb lietu gaidot" ir par Kenijas masaju tautu un viņu mainītajiem dzīves apstākļiem klimata pārmaiņu ietekmē. Otrā filma "Koraļļus glābjot" ir koraļļu rifu atjaunošanas stāsts.
"Filmas tapšana bija ilgs un pamatīgs plānošanas un saskaņošanas darbs. Devāmies satikt cilvēkus, uzklausīt viņus un iepazīt apstākļus. Mūsos ir milzīga pateicība par katru sarunu. Dzīvesstāsti ir ļoti smagi, īpaši sievietēm un meitenēm. "Masaju stāsts jeb lietu gaidot" ir par Kenijas masaju tautu un viņu mainītajiem dzīves apstākļiem klimata pārmaiņu ietekmē. Masaji ir vietējie Kenijas iedzīvotāji, viena no 44 ciltīm Kenijā. Viņi jau gadsimtiem ilgi bijuši lopkopji. Daudzviet Austrumāfrikā lietus nav lijis vairākus gadus, un tā sekas ir ļoti skarbas. Mainās vide, un līdzšinējais dzīvesveids vairs nespēj nodrošināt viņu ikdienai un izdzīvošanai nepieciešamo. Klimata pārmaiņu sekas nes līdzi ļoti spēcīgu un negatīvu sociālo ietekmi," stāsta filmas veidotāji.
Filmā kādreizējo upju un ezeru gultņu vietā put sausa zeme. "Piedzīvojam lielāko sausumu četrdesmit gadu laikā. Iepriekš cīnījāmies, lai mums ir tīrs ūdens, tagad cīnāmies par jebkādu ūdeni," uzsver viena no filmas varonēm, pazīstamā klimata aktīviste Anita Soina. Viņa pati nāk no masaju lopkopju ģimenes, taču māte ir skolotāja un parūpējās, lai meita iegūst izglītību. Šobrīd Anita ir masaju balss pasaulē, kura starptautiskās vides aizsardzības konferencēs runā par to, kā Āfriku skārušas klimata pārmaiņas. Ikdienā viņa saviem 95 000 sociālo tīklu sekotājiem aicina būt drosmīgiem un saprast, ka mūsu rīcība atstāj sekas. Anita šobrīd ir Rīgā, lai pirmizrādes vakarā uzrunātu sanākušos, kā arī satiktos ar skolēniem un studentiem dažādās Latvijas pilsētās.
Kenijiete piedzīvojusi, ka klimata pārmaiņas veicina ne vien badu, bet arī dzimumu nevienlīdzību:
"Sausuma dēļ vīrieši ar lopiem dodas uz tālākiem reģioniem. Sievietes paliek izkaltušajās zemēs, rūpējas par bērniem un vecvecākiem. Viņas pakļautas badam un ciešanām.
Masaju kultūrā sievietes tradicionāli dzemdē daudz bērnu. Šobrīd vīrieši klejo, meklēdami ganības, bet sievietes ar maziem bērniem spiestas atrasties šai svelmē un sausumā."
Arī filmas scenārija autore Ingrīda Strazdiņa sarunā vairākkārtīgi uzsver, ka klimata pārmaiņas visspēcīgāk izjūt tieši tās valstis un cilvēki, kuri paši vismazāk atbildīgi par nodarīto kaitējumu videi. Kad to ierauga tuvplānā, cilvēkstāstos, tie vairs nav bezpersoniski stāsti no Āfrikas: "Atceros, ka vietā, ko sauc Engaboli, satikām 14 gadus vecu meiteni Nairinoi. Viņai rokās mazulis, blakus stāv mamma, kura droši vien nav vecāka par 30 gadiem. Sausajā pagalmā pilns ar žagaru kaudzēm, ierobežota teritorija dažām vistām, mājlopu nav. Meitenei vīra nav, bet drīz būs, jo tiks izprecināta. Diemžēl uzturēt viņu ar mazuli nav iespējams. Vairāk par visu Nairinoi gribētu atgriezties skolā. No būdiņas viņa man iznesa vecas savas skolas klades un pierakstus, rādot, ka gribas atpakaļ uz skolu. Tik ļoti žēl šī bērna, kurai jau pašai bērns uz rokām."
Visapkārt ciematiem daudzskaitlīgi redzamas mājdzīvnieku kaulu čupas. Daudzviet Kenijā lietus nelīst jau gadiem. Tas nozīmē, ka nav ūdens cilvēkiem, mājlopiem un dārzam. Arvien jaunākas meitenes tiek izprecinātas, lai ģimenēs būtu mazāk barojamu cilvēku. Ģimenēm, kurām pirms sausuma bija 100 liellopu ganāmpulks, atlikuši vien desmit mājlopi. Dažas ģimenes palikušas bez nevienas kazas un cieš ne tikai no bada, bet arī tā, ka nav naudas, lai sūtītu uz skolu bērnus. "Sausums nogalinājis ganāmpulkus, un bērni vairs neiet skolā, jo nevar atļauties apavus un grāmatas. Visbēdīgāk, ka šī posta dēļ tiek izprecinātas pavisam jaunas meitenes, jo tā ģimene pretī iegūst vienu vai divas govis. Tas nozīmē, ka šīs meitenes nekad vairs neies skolā, bet dzemdēs un rūpēsies par bērniem," stāsta Anita.
Kādēļ latviešiem jādokumentē tik tāla vieta un ūdens trūkums? Scenāriste Ingrīda Strazdiņa aicina visus uz bezmaksas pirmizrādi "Splendid Palace", lai ieklausītos stāstos, kas šķietami tālu, bet saistīti ar mums:
"Mēs visi esam saistīti, klimats ietekmē mūs visus: sausumi, vētras, plūdi, karstuma viļņi. Lai tie nebūtu tikai bezpersoniski ziņu virsraksti, uzklausījām, kas sakāms cilvēkiem, kuriem tāpat kā mums ir vēlme skoloties, veidot ģimeni, pelnīt iztiku. Filmas mērķis ir aizdomāties par klimata pārmaiņu ietekmi, sekām un ko mēs varam darīt."
