Saimniece Ilze Briede smejas, ka bez obligātajām sastāvdaļām siera siešanai galvenais ir laba saimniece. Viņa sieru gatavojusi arī no veikalā nopērkamā piena. Ir arī savi buramvārdi. Tomuļmātes teikto "Skroderdienās Silmačos" – “pret rītiem un vakariem, pret tukšajiem ziemeļiem” – var izmantot arī sienot Jāņu sieru.
"Pret rītiem atdod visu lieko un tad, kad izlej veco ūdeni, tad var liet iekšā jauno. Var iedomāties visu, ko vēlies, jaunu vainagu, jaunu vīru, jaunu kleitu," skaidro siera siešanas meistarklases vadītāja Ilze Briede.
Tikmēr citā sētā apmeklētāji satupuši pie Jāņu zālēm. Tur top vainagi. Miks darina savu pirmo vainagu abām meitām – Amikai un Jasmīnai, kas palīdz, izvēloties, kuru Jāņu zāli pīt vainagā.
"Katrs vainags ir unikāls, jo katrs izvēlas savus ziedus, un arī pin, cits ciešāk, cits vaļīgāk, tas atkarīgs no rakstura," stāsta muzejpedagoģe Ieva Bērziņa.
Pinot vainagus, jau var dzirdēt, kā ieloka balsis dziedātāji. Pēc Jāņu dziesmām iegriežas arī rotaļas. Tajās tiek ierauti arī paši kūtrākie apmeklētāji. Un kad pakļaujas vibrācijām, tad apstāties ir grūti.
"Šis ielīgošanas laiks ir brīnišķīgs, to mēs vienmēr izdzīvojam arī paši," saka Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja Anda Skuja.
Ļaujoties Jāņu vibrācijām, sāk līt lietus. Kā pa Jāņiem. Kā aizbaidīt lietu?
"Jāsaka: "Nelīsti!"," pamāca Anda Skuja.
