Lai gan daudzviet Latvijā pamazām tiek atjaunoti vēsturiskie dārzi, tomēr tie ir nepilnīgi, jo tajos pietrūkst atbilstošu, individuāli veidotu dārza keramikas elementu, uzskata pētnieks Juris Zviedrāns. Tāšu muižā pirmoreiz notiek meistarklases, lai izzinātu un izmēģinātu seno puķu vāžu un dobju dekoratīvo maliņu veidošanu.
Tāšu muižas atjaunošana tiek veikta lēni, bet pamatīgi, izmantojot pēc iespējas dabīgos materiālus, lai saglabātu autentisko vidi un īpašo auru. 18.gadsimta 30.gados celto kungu māju ieskauj regulārais baroka dārzs, kur acis priecē senās puķes un krāšņumaugi, kādi savulaik auguši muižu parkos un kas atceļojuši pat no kaimiņzemēm. Vēsturiskā dārza atjaunošana ir kārtējais izaicinājums tā saimniekiem. „Mums daudz kur ir vēsturiskie dārzi, bet viņi nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt - tas pietrūkst un vēl tas pietrūkst, arī dobju maliņas ir viens no elementiem, kas pietrūkst,” atzīmē Tāšu muižas saimnieks Juris Zviedrāns.
Dekoratīvās dobju maliņas Latvijā bijušas plaši sastopamas līdz pat 20.gs sākumam. Tagad izdevies vien atrast pāris vēsturisko liecību Varakļānos, Rīgā un Ungurmuižā.
Eksperimentālā keramikas darbnīcā pēc senajiem paraugiem top gan dobju dekori, gan puķu podi, kas reizē ir kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanas process. „19.gadsimta puķu poda rekonstrukcija. Šos podus lika dārzos. Mums tur ir paraugs, centīsimies uzvirpot kaut ko līdzīgu,” uzsver keramiķis Uģis Pucens.
Izgatavotie māla priekšmeti savu patieso veidolu iegūs pēc to apdedzināšanas ceplī, kas Tāšos tiks uzbūvēts un iekurts 19.jūlijā. Līdz pat decembrim muižas kungu mājā būs aplūkojama vēsturiskās dārza keramikas izstāde, un dekoratīvās maliņas uzskatāmi papildinās centrālās puķu dobes.