Kādreizējais "Dzelzceļnieku kultūras nams" Rīgā, Marijas ielā 7, kopš 2004. gada tiek saukts par "Maskavas namu". Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija, un 2001. gadā projekta ierosinātāji bijuši tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs.
Tā ir plaša ēka ar lieliem logiem, kas pozicionēta kā kultūras un biznesa centrs, kur vairāku gadu garumā norisinājās teātra festivāli, izrādes un citi kultūras pasākumi, kas lielākoties orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis skaidroja, ka nama arhitektūrā ir iespējams redzēt lielvaras vēlmi izrādīties un parādīt savas ambīcijas, formas un izteiksmes līdzekļus, tāpēc ēkai, visdrīzāk, vajadzētu aizmirst noteiktu vēstures posmu, lai nākotnē gūtu jaunu dzīvi.
"Ēka organiski neiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vēsturiskajā vidē. Tā arhitektūra ir pompoza, diezgan agresīva," vērtēja Dambis.
"Nākotnē vajadzētu kaut ko ar šo ēku darīt, lai tā pēc iespējas labāk iekļautos vidē, un, protams, tur jābūt kādai nozīmīgai funkcijai. Ceru, ka tur vairs neatgriezīsies saturs, kas tur ir bijis."
Viņaprāt, funkcijas var būt ļoti dažādas – gan biroju, gan sabiedriska ēka. Taču viss atkarīgs no jaunā īpašnieka.
Līdzīgi izteicās arī Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga – ēku praktiskāk būtu pārveidot kā publisku īpašumu, jo, pārtaisot to par komerciālu objektu, piemēram, viesnīcu, nāktos namu pilnībā pārveidot.
"Nams ir sanācis postmodernisma gaumē, tas ir stils, ko ne visai atzina padomju periods. Varam skatīties uz to namu kā sava laika liecību. Tas ir būvēts kā kultūras nams, kā dzelzceļnieku kultūras nams, un pēc tam tas ir pielāgots jaunajam īpašniekam – Maskavas pilsētai – kā Maskavas nams," norādīja Poga.
Viņš norādīja, ka jebkurā gadījumā tas ir sabiedrisks objekts, tādēļ tur var notikt publiski pasākumi. "Tur ir zāles līdz 400, 500 vietām, ir telpas nodarbībām, ir izstāžu iespējas," paskaidroja Poga. "Ja meklē namam jaunu izmantošanu, tad ir jāsāk domāt par tādām lietām."
Abi arhitekti uzsver, ka ēku ir iespējams pārveidot un piešķirt tai jaunu nozīmi, bet, vai līdz ar to mainīsies arī sabiedrības domas par tā dēvēto "Maskavas namu", rādīšot laiks.
KONTEKSTS:
Par "Maskavas namu" sauktā ēka Rīgā, Marijas ielā 7, pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam.
Īpašumam 2022. gada pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Savukārt 2023. gada decembrī Saeimā konceptuāli atbalstīta "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā, par ko galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī.
Tikmēr Valsts drošības dienests izmeklēšanā atklājis, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no šī nama telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām pret Krieviju bija aizliegta.
Rīgā, Marijas ielā 7, ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
