Divi Streļecas kaķi ir no Ādažu tirgus plača, viens izglābts no likvidētās Skanstes dārziņu teritorijas, bet Basjka pēc saimnieka nāves klīdis pa Kundziņsalu. Suns Brālis Kālis palicis pēc tam, kad viņa devusi pagaidu mājas diviem brālīšiem no 15 kucēnu metiena, kas nonākuši patversmē. Vienam no brāļiem atrasti saimnieki, bet Kālim – ne.
Par savu kuplo saimi saimniece stāsta ar lielu ironijas un humora devu.
Streļeca norādīja: "Šis bija šausmīgi bailīgs. Es domāju, lai paliek. Tādu tāpat neviens negribēs ņemt. Nu, kurš gribēs tādu drebeli profesoru..." Tiesa gan, tagad Kālis tik bailīgs vairs nav.
Streļecas sunim Čārlijam pases ailītē "šķirne" norādīts – maltipū. Šīs šķirnes pazinēji var izbrīnā tikai brīnīties, jo Čārlijs pat ne tuvu neatgādina suni, ko varētu saukt par maltipū. Kāds labticīgs pircējs krāpniekiem samaksāja 1000 eiro par kucēnu. Čārlijs ne tikai nav bijis gaidītās šķirnes pārstāvis, bet arī izrādījies ar ļoti sarežģītu raksturu, kas nepavisam nav piemērots suņu saimniekiem – iesācējiem.
Tikmēr Streļecu neaizrauj ideja veikt analīzes, lai noteiktu, kādu šķirņu krustojums ir Čārlijs, kuru visi sauc arī par maltipū. "Es taču to nedarīšu, man neinteresē. Man ir mans brīnišķīgais Čārlijs. Un tad jau... Nu, sātans viņā ir iekšā! Tur nav ko ģenētiku taisīt."
Savukārt tad, kad no Kaukāza aitu suņu glābšanas biedrības patversmes Maskavā viņa adoptēja Diņu jeb Diniču, pat ļoti zinoši suņu eksperti centās atrunāt no šī soļa. Streļeca gan ir pārliecināta – kaukāziešu agresivitāte ir mīts. Saimnieks Krievijā Diniču bija turējis katastrofālos apstākļos.
"Diņa dzīvoja privātmājā pie ķēdes, pie kaut kādas ābeles. Viņam nebija ne nojumes, nekā. Jo tas ir ļoti izplatīti, ka kaukāziešiem nevajag ne būdu, ne nojumi. Viņi ir tik ļoti pieticīga šķirne, ka viņi var dzīvot... Tas ir mīts, ka viņi var dzīvot šādos apstākļos," viņa sacīja.
Kad sunim palika trīs gadi, saimnieks izsaucis vetārstu un lūdzis iemidzināt, jo Diničs it kā uzrūcis bērnam.
Vetārsts atteicies skaistuli iemidzināt un devis ziņu kaukāziešu šķirnes glābējiem, kas suni pieņēmuši.
"Bija konstatēts, ka viņam ne tikai vilnas vietā ir bruņas no izkārnījumiem, netīrumiem, vecās vilnas. Pilnīgi nekopts bijis. Bet arī abām pakaļkājām bija krusteniskās saites saplēstas. Veca trauma. Jo jaunu daudz vieglāk operēt," skaidroja saimniece.
Diemžēl Krievijā patversmes glābēji arī nav bijuši uzdevuma augstumos. Pēc operācijas, tā vietā, lai sunim pamazām ar regulāru fizisko slodzi palīdzētu atsākt staigāt, Diņa ielikts voljērā, kur visu laiku sēdējis. Kad Streļeca sagaidījusi suni Latvijā, viņš nav varējis ne izkāpt no auto, ne paiet.
"Viens ir tas, ka viņš ir šokā. Beidzot mājās. Viņš ir pārlaimīgs, ka viņam ir cilvēki. Tu redzi, kā viņam gribas pie cilvēka. Tad redzi, ka ar citiem suņiem, ka ar kaķiem viss kārtībā. Viņam bija ārprātīga vilna. Drausmīga. Tā, ka līdz zemei un kājas nemaz neredzi. Grūti saprast, kaut ko izvērtēt," viņa skaidroja.
Mēnesi pēc atbraukšanas Diņu pēkšņi piemeklējušas milzīgas veselības problēmas – atklātas divas diska trūces. Stāvoklis bijis ļoti kritisks. Slimība viņa adaptāciju jaunajos apstākļos pamatīgi piebremzējusi.
Streļeca norādīja:
"Viņam bija nenormālas sāpes. Izgulējumi šaušalīgi. Izgulējumi acu priekšā radās. Viņš nekustējās."
Tagad saimniece zina, ka sāpes lielais mīlulis vairs necieš. Diņa joprojām lieto medikamentus, apmeklē fizioterapiju, un kopš decembra Diničs atkal staigā pats – dodoties pastaigā vairs nav jāved ratos.
Pagājis laiks, kamēr suns sapratis, ka uz galda uzliktais ēdiens nav domāts viņam.
Beidzot aptvēris, ka, izejot nokārtoties, var būt drošs, ka viņu atkal laidīs istabā. Diničam ļoti nepatīk palikt vienam, īpaši naktī.
"Viņš nevar uzkāpt pa trepēm. Aizejam gulēt, paliek lejā viens kā pirksts. Viņš ne tāpēc no Maskavas šeit brauca, lai viens sēdētu lejā. Aizmieg, pamostas un izdomā, cik forši, ja visi ir apkārt. Tad viņš tā kā kucēns – "vauuu, vauuu, vauuu". Var arī gaudot. Iedomājies, kā viņš gaudo – visas iekšas kā Doma ērģeles. Un viņš var arī riet," par Diņu stāstīja saimniece.
Lai arī savus mīluļus nereti sauc par bērniem, tomēr saimniece uzskata, ka aiz cieņas pret citu dzīvu radību jāatceras, ka viņi ir suņi un kaķi. "Viņi taču ir pārsteidzoši ar to, cik cilvēki viņam ir maz laba dzīvē darījuši, cik viņš šausmīgi alkst cilvēku. Kā viņam gribas visu laiku, lai viņu kasa, lai viņu glauda, lai viņu samīļo. Ēst var nedot, tikai samīļot," – tā Streļeca.
