Sarkanajai mēslsūnai ir tikai līdz 2 centimetrus augsti dzinumi, kas aug blīvās grupās. Sūnas lapas vienā slānī ir teju caurspīdīgas, ovāla izskata ar ļoti izteiksmīgi zobotu lapas malu.
“Sūnas lapa ir spīdīga, un tās parasti aug starp sfagniem, un pa gabalu šī sūna izskatās koši zaļa,” stāstīja Strazdiņa. Sūnas, kas ir šajā augšanas stadijā, nevar nepamanīt.
Jūlijā uz pāris nedēļām sūnai attīstās sporofīts, kas ir sporu vācelīte, – šajā brīdī sūnu var ļoti viegli atpazīt, jo vācelītei kātiņš ir līdz 20 cm garš un tā galā attīstās kapsula ar izteiksmīgu apakšējo daļu, kas ar laiku veido lietussarga formu, tā ir koši sarkanā krāsā ar dzeltenām sporām vidū.
Sarkano mēslsūnu var redzēt dabā pa gabalu – tas ir viens no nosacījumiem, kāpēc šī sūna vispār spēj izplatīties. “To pamana mušas no liela attāluma un domā, ka tās ir kāds zieds, un dodas pie šīs sūnas,” skaidroja sūnu pētniece.
“Otrs faktors ir nepatīkamā sporu smarža, kas satur daudzus ķīmiskos elementus, piemēram, sviestskābi. Šī sūna aug uz organiskas izcelsmes substrāta, kas ir mēsli, dzīvnieku kauli, ragi. To izplata tikai mušas – līķmušas, mēslmušas,” stāstīja Strazdiņa.
Sarkanajai mēslsūnai ir īss mūžs – tā sastopama maksimums divus gadus. Sūnu pētniece uzsvēra, ka tā ir ļoti kompleksa suga.
Sarkanā mēslsūna ir sastopama visā pasaulē ziemeļu reģionos. Latvijai tuvākie kaimiņi Eiropā ar sūnas atradnēm ir Igaunija un Rumānija. Šīs sugas biotops ir augstie purvi, purvaini meži un kalnu apvidi.
“Nosacījums, ka šie biotopi ir pieejami arī lielajiem zālēdājiem, kas atstāj nepieciešamo substrātu. Tie var būt aļņi, lāči, brieži,” stāstīja Strazdiņa.
Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
“Visas atradnes ir Austrumlatvijā, un tas ir saistīts tieši ar to, ka tur ir lielāka augsto purvu sastopamība. Šīs vietas, kur aug retā sarkanā mēslsūna, ir augsto purvu malas, kas ir dabiskas un vecas ar kokiem un sfagniem,” stāstīja pētniece.
Sarkano mēslsūnu apdraud vecu purvaino mežu izciršana vai nosusināšana, kā arī kūdras ieguve šajos purvos.
“Sarkanā mēslsūna ir iekļauta Sarkanajā grāmatā, un mēs to noteikti iekļausim arī jaunajā kādā no augstākajām apdraudētības kategorijām. Mēs esam šīs sugas izplatības areāla robeža, tāpēc ir būtiski saglabāt šīs sugas biotopus, cik vien spējam,” uzsvēra Strazdiņa.
