Putnu ligzdas tiešraidē piesaista profesionāļus un zinātkāros

Lai nokļūtu līdz ligzdai pa mežu, kuru vēl klāj sniegs un sērsna, jābrien pusotrs, divi kilometri. Ornitologi nes smagas somas un tehniku, kas vajadzīga tiešraides ierīkošanai. Viens akumulators vien sver 50 kilogramu. Vēl ir arī saules paneļi, kabeļi, kastes. Ar vienu reizi visu ienest mežā nevar. Pētniekiem ceļš jāmēro vismaz trīs reizes.

Vai tiešām Rīgas vistu vanaga ligzdā jau iedēta ola? Kāpēc jūras ērgļi nedomā perēt un kur gan kavējas melnā stārķene? Šādi un līdzīgi jautājumi ik pa brīdim tiek cilāti sociālajos tīklos un portāla “Dabas dati” forumā, kur interesenti seko līdzi tiešraidēm no putnu ligzdām. To galvenais nolūks - palīdzēt zinātniekiem izzināt putnu dzīvi, taču vienlaikus videokamera pie ligzdas dod iespēju ikvienam ieskatīties dziļāk dabas procesos. Ligzdu vērošana internetā kļuvusi ļoti populāra. Lai to nodrošinātu, pētniekiem jāiegulda smags darbs.

Ornitologi būvē, kā paši saka, spēkstaciju. Darbi notiek attālu no ligzdas. Saules gaisma uzlādēs akumulatorus. Tie nodrošinās elektrību video kamerai. Tehnika iegādāta par privātiem ziedojumiem. Kamera rādīs to pašu zivjērgļu ligzdu Vidzemes pusē, kuru varēja vērot arī iepriekš.

Ornitologs Jānis Ķuze atceras, ka bija cilvēki forumā, kas piktojās par pazudušu signālu. Sak, vai jūs tiešām nevarat aizvilkties un to vadiņu iespraust atpakaļ? Ir cilvēki, kas domā, ka kameras pielikšana meža tā arī notiek. Noliekam kameru, mazu akumulatoru un viss notiek, bet saimniecība, kas aiz tā visa stāv, ir pamatīga.

Kā stāsta pētnieki, zivju ērgļi ir konservatīvi. Gadu no gada aizņem vienu un to pašu ligzdu. Tā uzbūvēta vairāk nekā 20 metru augstā priedē. Viens no putniem jau atgriezies, visticamāk, tēviņš. Parasti pirmais atlido un apskatās, kas ir noticis viņa prombūtnes laikā. Varbūt jau sāk nest pirmos zarus uz ligzdu.

Latvijā dzīvo vien 210 līdz 230 šo aizsargājamo putnu. Tas gan ir četras reizes vairāk nekā astoņdesmitajos gados. Novērošana ar vebkamerām zinātniekiem paver jaunas zināšanas. Līdzīgi kā cilvēkiem, ir skandāls, ja atlido cita mātīte. Pat līdz tam, ka, ja pirms tam ir iedēta ola, to saplēš. Arī ļoti īpatnēja uzvedība parādās, kas varbūt literatūrā nav aprakstīta. Piemēram, pēc literatūras, tikai mātīte baro, taču pie vienas ligzdas vienugad redzēts, ka arī tēviņš piedalās.

Latvijas Dabas fonds tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām nodrošina jau piekto gadu. Šogad tās būs jūras ērgļa, melnā stārķa, vistu vanaga, zivjērgļa un lielā dumpja ligzdas. Ligzdu kameras kļuvušas ļoti populāras. Piemēram, jūras ērgļa ligzdai Durbē pērn bija septiņi miljoni skatījumu un to vēroja vairāk nekā 100 valstīs!

Sabiedrībā pirms pāris gadiem par jūras ērgļa ligzdošanas norisēm nezināja neviens.  Arī pētniekiem informācijas bija salīdzinoši maz, kripatas, salīdzinot ar to, kas tiek iegūts tagad, atzīst ornitologi. Tagad putnu ligzdas redz ikviens, kam ir interese.

Daudzām citām organizācijām nepieciešams pamatot, kāpēc vajadzīga aizsardzība, dabas un tieši dzīvotņu aizsardzība. Ornitologi var parādīt - redziet, jums patika šie putni, vērot tos un skatīties.  Bet viņiem ir vajadzīga kāda dzīves vieta. Tādā veidā varam cilvēkus izglītot un iemācīt saprast, kas notiek dabā.

Ar tiešraides kameras palīdzību ornitologiem ir izdevies arī pierādīt, ka, piemēram, kādā konkrētā gadījumā aizsardzības prasības zivjērglim nav bijušas pietiekamas. Putni nervozi reaģēja uz troksni, ko radīja koku ciršana netālu no ligzdas. Panāca, ka mikrolieguma noteikumos ap ligzdu noteica lielāku buferzonu, kur mežu var cirst rudenī un ziemā, bet ne tad, kad putns perē vai audzina mazuļus.

2 komentāri
Arvīds
Melnā stārķa ligzdā 11.04. no rīta pirmā ola
Interesanti
vai pēc pagājušā un šī gada notikumiem, kad Durbe neatgriezās ligzdā, gredzenošana turpināsies?
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti