Pavadīt vienu dienu kopā ar kādu no akcijas lapsēniem un iemūžināt viņa piedzīvojumus akcijai pieteicās vairāk nekā 300 brīvprātīgo. Līdz šim lapsēni jau viesojušies vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās un ciemos, dažviet uz kopīgu dienas noslēguma foto pulcējot arī citus interesentus.
“Es neatbalstu kažokādu nēsāšanu, jo neatbalstu cietsirdību pret dzīvniekiem.” uzsvēra cēsniece Kitija Plūme.
“Man ļoti patīk lapsas, un man ļoti nepatīk, ka cilvēki viņām dara pāri,” sacīja cēsniece Sofija.
“Es domāju, ka tas ir pretdabiski kaut ko tādu mūsdienās darīt un vilkt kaut kādu ādu virsū sev, kas iegūta antihumānām metodēm,” papildināja dziedātājs un mūziķis Rihards Saule.
Akcijas “Lapsu tūre” koordinatore Laura Babrāne pastāstīja, ka tajā lapsēni nonāk dažādās vietās: “Tā kā tas ir ceļojums, tad “lapsu sargi” lapsēniem labprāt parāda savu pilsētu un ciemu skaistākās vietas, apskates objektus, kultūras pasākumus. Tā kā lapsas ir zinātkāras, tad nereti viesojas arī bibliotēkās.”
“Lapsu tūres” lapsēni ir kā ziņneši un simbolizē vairāk nekā pusmiljonu kažokzvēru Latvijas audzētavās – ūdeles, šinšilas un lapsas. Akcijas rīkotāji biedrība “Dzīvnieku brīvība” piebilst, lai arī dzimuši nebrīvē, instinkti zvēriem saglabājas, un atrašanās būros viņiem ir mokoša. Akcija ir arī daļa no plašākas kampaņas “Kažokādas pagatnē”.
“Pirmo Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” Saeima neatbalstīja, kur tika savākti 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, taču šobrīd petīcija par industrijas aizliegumu ir savākusi jau 27 tūkstošus parakstu,” pastāstīja biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāve, akcijas “Lapsu tūres” koordinatore Beāte Orlova..
Zemkopības ministrijā informēja, k šobrīd Latvijā ir deviņas kažokzvēru audzētavas. Šobrīd gan šī nozare ir grūtā situācijā, cīnās par savu izdzīvošanu un salīdzinājumā ar citām tai nav arī piešķirts atbalsts Covid-19 seku likvidēšanai, tomēr pienesums tautsaimniecībai ir. Lai arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis jau pieņēmušas lēmumu par zvēraudzēšanas aizliegumu, šis jautājums, kas jāskata Saeimas deputātiem, tomēr jāvērtē pēc situācijas reģionā.
“Šobrīd kažokzvēru audzētavas jau izpilda augstākus standartus, nekā likumdošana paredz.
Tas ir Eiropas Savienības kopējs regulējums. Tātad kažokzvēru audzētāji ir paši pateikuši, ka grib izpildīt augstākus standartus. Kontroles tiek nodrošinātas katru gadu no Pārtikas un veterinārā dienesta puses. Tā ir viena no nozarēm, kas tiek uzraudzīta visstingrāk un visrūpīgāk,” stāstīja ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone.
Akcija “Lapsu tūre” noslēgsies 19. oktobrī, kad plīša lapsēni kopumā būs apceļojuši 55 vietas Latvijā.
