Zušuzāles pļavas dzīvo būtņu daudzveidības dēļ tiek dēvētas par Baltijas jūras koraļļu rifiem, bet lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu – slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes dēļ tās apdraud citi jūras augi.
Strauji savairojušās aļģes jūras ūdeni padara duļķainu un liedz tām fotosintēzei nepieciešamo Saules gaismu.
Šī ekosistēma ir trausla, kļūst aizvien retāka un bez cilvēku palīdzības parasti neatjaunojas. Tāpēc īpaša projekta ietvaros Somijas piekrastē sākotnēji tiek meklētas vietas ar smilšainu vai grants dibenu, bet pēc tam sākas augu stādīšana.
Darbs nav viegls, jo jāveic ar rokām, un pļavas atjaunojas lēni. Taču ieguvumi atsver visas grūtības, tāpēc līdzīgi projekti tiek īstenoti arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Piemēram, kādā fjordā Dānijā vairāku gadu garumā ar vairāk nekā 100 tūkstošiem dēstu jau "atdzīvināta" četrus hektārus plaša teritorija.
Šo ieceri palīdz īstenot Džona Nurminena fonds un Somijas valsts mežsaimniecības uzņēmums.
Džona Nurminena fonda jūras vides eksperte skaidroja: "Tā ir vesela dabas pasaule, kur dzīvo bezmugurkaulnieku sugas, zivis, pat ūdensputni var atrast barību. Tā ir mini ekosistēma. Ja reiz jūraszāle kaut kur ir izzudusi, tai ir diezgan grūti atjaunoties. Pat ja mums tagad jūrā ir vietas, kur jūraszāles pļavām klājas labāk un kur tās atkal varētu plesties. Tāpēc mēs piepalīdzam."
