Arborists un uzņēmuma "Koku eksperts" valdes loceklis Gvido Leiburgs skaidroja – iemesls ir saistīts ar klimata pārmaiņām, kad, kļūstot siltākam, Latvijā ir ieceļojis dienvidu izcelsmes tauriņš jeb brūnkode, kuras kāpuri izgraužas zirgkastaņu lapās un veido aliņas starp lapas augšējo un apakšējo aizsargslāni, lai tiktu pie čauganā parenhīma, kas šiem kāpuriem ļoti garšo. Tāpat kā vēl vienu būtisku iemeslu viņš minēja cilvēka darbību, proti, pārvietojot stādmateriālu uz Latviju no Eiropas vai citām pasaules daļām, tiek ievestas arī slimības, kaitēkļi un tādā veidā tiek veicināta viņu izplatīšanās.
Izrādās, ka zirgkastaņu nobrūnēšana Latvijā novērojama jau pēdējos 25 gadus, un šī kaite nav nekas jauns, uzsvēra Gvido Leiburgs.
Tiesa, zirgkastaņām var būt arī citi iemesli lapu brūnēšanai – sausums un dažādas slimības, tomēr Latvijas gadījumā visbiežāk zirgkastaņu lapu brūnēšanas iemesls ir tieši šo kāpuru radītie bojājumi.
Bet vai ir arī bažas, ka šie koki nokaltīs un tos nākotnē nāksies nocirst?
Arborists vērtēja: "Agrāk arī bija uzskats, ka tas kaut kādā mēra varētu ietekmēt koka dzīvotspēju, bet faktiski, tā nedaudz paironizējot, pēdējo 25 gadu laiku, ja arī kāda zirgkastaņa ir zaudējusi dzīvotspēju, tad noteikti šis nav izšķirošais faktors. Zirgkastaņas saglabā dzīvotspēju un nākamajā gadā atkal saplaukst."
Vienā veģetācijas sezonā veselas trīs kāpuru paaudzes barojas no viena koka lapām.
Eksperts arī uzskata, ka dabā nav sliktuma bez labuma – ar šiem kāpuriem atkal barojas, piemēram, zīlītes. Bet, lai cīnītos ar kāpuriem, var izmantot feromona slazdus.
Arī entomologs Voldemārs Spuņģis uzskata, ka ar kāpuriem var cīnīties vairākos veidos, bet diemžēl no šīs zirkastaņu kaites nevarēs tikt vaļā pavisam. Viņš skaidroja, ka viena līdzekļa pret brūnkodi nav, bet ir kompleksi risinājumi, piemēram, rudenī savākt nokritušās lapas un kompostēt, kas būtu videi draudzīgāks variants, vai arī sadedzināt, kas būtu nedraudzīgāks cīņas paņēmiens. Tāpat pie risinājumiem viņš minēja zīlīšu būru izlikšanu, kā arī dažādu ķimikāliju lietošanu:
"Viena līdzekļa pret kodi nav, bet ir tāds [risinājumu] komplekss. Pirmkārt, kūniņas rudenī nokrīt zemē kopā ar lapām, ir variants lapas savākt un nedraudzīgi sadedzināt vai draudzīgi kompostēt, izlikt zīlīšu būrus pie kastaņas, tad ir dažādas ķimikālijas, taču tās gan neiesaku izmantot."
Eksperts Leiburgs uzsvēra, ka Rīga bez zaļās rotas noteikti nepaliks, tomēr – ja pamanāt koku slimības vai kaitēkļus, par to var ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam.
